Plānojiet savu maršrutu
Maršruti
Objekti
Publikācijas
Multivide
Uzziniet vairāk par Lietuvas muižnieku dzīvi – apmeklējiet cēlo XX gs. sākuma muižas ēku un parka ansambli.
Galves ezera baltā gulbja virzienā aizvedīs Bulvju ceļš ( Bulvių kelias ) – vecais sauszemes ceļš uz Užutraķi.
Augstākā Traķu pussalas vieta – Upurkalns (Aukų kalnas) – piesaista ar ainavu, kas paveras no šīs vietas, ar savu vēsturi un iespēju sajust viduslaiku dzīves atmosfēru.
Pastaiga pa Varniku botāniskajā-zooloģiskajā liegumā (Varnikų botaninis-zoologinis draustinis) ierīkoto izziņas taku atspirdzina dvēseli ar savu neaprakstāmo simtgadīgā meža un Igeļa purva (Ilgelio pelkė) skaistumu, kā arī priecē ar unikālo floru un faunu.
Dziļi mežā, starp šalcošiem seniem kokiem un urdzošiem neaizsalstošiem avotiem, atrodas Strēvas zemes iegruvums ( Strėvos įgriuva ) – viena no īpašajām Aukštadvarja reģionālā parka dabas un kultūras vērtībām, valsts aizsargājamais ģeomorfoloģiskais dabas mantojuma objekts.
Aukštadvarja reģionālajā parkā (Aukštadvario regioninis parkas) esošais Nikroņu akmens (Nikronių akmuo) – pārsteidzošs dabas piemineklis, kas vilina ar zīmēs iekodētu mīklu par noslēpumainiem dārgumiem…
Leģendām apvītā Velna bedre ( Velnio duobė ) mudina ieklausīties noslēpumainās, no zemes plūstošās skaņās. Varbūt pat izdosies saskatīt nogrimušās baznīcas torni!
Lielākais pilskalns Nerijas reģionālajā parkā – Bradelišķu pilskalns ( Bradeliškių piliakalnis ) ir visvairāk izpētītais un lieliski pielāgots apmeklētājiem. To atradīsiet iespaidīgajā Dūkštas upītes ielejā, savukārt modernās tehnoloģijas jūs pārcels uz sentēvu laikiem.
Maišagala (Maišiagala) atgādina par diženo vēsturi, aicina apmeklēt tajā laikā Viļņas aizsardzības piļu lokam piederējušo pilskalnu un atcerēties Lietuvas lielkunigaiti Aļģirdu.
Tikai daži desmiti iedzīvotāju dzīvo Viļņas rajona Meškoņos ( Meškonys ) un Paliepjukos ( Paliepiukai ), kas slaveni ar unikāliem, sabiedrības uzmanību pelnījušiem pasaules mantojuma objektiem – Strūves ģeodēziskā loka triangulācijas ķēdespunktiem.
1989. gadā pasludinot, ka Eiropas ģeogrāfiskais centrs ir Lietuvā, netālu no Viļņas esošā ainaviskā vieta tika atbilstoši iezīmēta un sāka piesaistīt apmeklētājus.
IIelejām un pakalniem nosētā Medininku augstiene aicina baudīt tās unikālo ainavu un apmeklēt Lietuvas augstāko punktu – Aukštoja kalnu ( Aukštojo kalnas ).
