Apmeklējamais objekts

Bradelišķu pilskalns

    Audiogids       Jau 2.–1. gs. p. m. ē. balti sāka ierīkot pilskalnus. Lietuvas teritorijā pašlaik uzskaitīti gandrīz tūkstoš pilskalnu, un to skaits ar katru gadu pieaug, jo tiek atklāti aizvien jauni, bieži vien biezos mežos paslēpušies, šie īpašie dabas un cilvēka roku veidojumi. Interesanti, ka šāds pilskalnu blīvums ir viens no lielākajiem Eiropā! Pilskalns – svarīgākais seno lietuviešu aizsardzības komplekss. Tajā laikā tas veidoja ļoti blīvu aizsardzības tīklu. Nerijas reģionālā parka teritorijā, kas izceļas ar īpašu dabas skaistumu un bagātīgu kultūras mantojumu, uz šodienu zināmi desmit dažādos laika periodos apdzīvoti pilskalni: Jaunās Rēvas  (Naujosios Rėvos) , Buividu  (Buivydų) , Karmazinu  (Karmazinų) , Stirņu  (Stirnių) u. c. Tie visi izvietojušies abpus Nerijai un pie mazākām reģionālā parka upītēm. Kreisajā Dūkštas upītes krastā, netālu no Bradelišķu ciemata esošais pilskalns ir īpašas uzmanības vērts. Uzskata, ka tas ir visilgāk šajā apkārtnē apdzīvotais pilskalns, aizsardzībai to sāka izmantot jau pirms diviem ar pusi tūkstošiem gadu. Zinātnieki apgalvo, ka līdz pat XIV gs. tuvumā dzīvojošie cilvēki šeit glābās no uzbrucējiem. Laika gaitā Bradelišķu pilskalns ir ļoti mainījies. 2017. gadā dažādu jomu speciālisti ar kopīgām pūlēm izveidoja modernu informatīvo stendu, kas sniedz lielisku iespēju apmeklētājiem ieraudzīt pilskalnu tādu, kāds tas bija pirms daudziem gadsimtiem. Trīsdimensiju informatīvajā stendā paveras kādreiz varenā pilskalna stāvās nogāzes, kalnā bijušie nocietinājumi, var redzēt pa citu gultni tecējušo Dūkštas upīti. Pavisam netālu šajā apkārtnē atrodas vēl divi ceļotāju uzmanības vērti pilskalni – Buividu ( Buivydų ) un Karmazinu ( Karmazinų ). Viens no tiem izceļas ar diezgan stāvām un augstām nogāzēm, otra virsotnē arī šodien tiek dedzināti rituālie ugunskuri.   Bradelišķu pilskalns Nerijas reģionālā parka lepnums – Bradelišķu pilskalns – apbur ar savu varenību un atgādina par Lietuvas vēsturi. Kādreiz šeit stāvēja liela koka pils, ko aizsargāja dabiskie šķēršļi (apkārt esošā Dūkštas upīte) un ar sentēvu rokām būvētie papildu nocietinājuma elementi: uzbērumi un grāvji. Šis pilskalns bija viens no svarīgākajiem aizsardzības punktiem starp divām Lietuvas galvaspilsētām – Keranavi un Viļņu. Bradelišķu pilskalns šobrīd tiek uzturēts un ir lieliski pielāgots apmeklētājiem. Lai gan tā virsotnē stāvējušos nocietinājumus nevar apmeklēt, savukārt paša pilskalna izskats daudzo gadsimtu laikā ir ļoti mainījies, tomēr kalna pakājē ierīkotais stends lieliski atveido pagātnes skatu: acu priekšā paceļas senās pils torņi, nepārvaramās kalna nogāzes un unikālie aizsardzības kompleksa elementi. Var salīdzināt, cik ievērojami pilskalns ir mainījies: liela daļa kalna ieslīdējusi tā pakājē plūstošajā Dūkštas upītē, lēzenāks kļuvis nocietinājuma uzbērums, zuduši arī pilskalna laukumā bijušie koka nocietinājumi. Bradelišķu pilskalna apmeklētāji var ne tikai smelties interesantas senās vēstures zināšanas. Koka kāpnes ved līdz pašai pilskalna virsotnei, kas paceļas 16 metru augstumā. Interesanti, ka plakanā kalna virsotne ar savu laukumu pielīdzināma futbola laukumam – tās garums sasniedz vairāk nekā 110 metru, bet platums – 60! Uzkāpjot elpa aizraujas nevis no noguruma, bet no brīnišķīgās Dūkštas ainavas. Sevišķi skaisti ir rudenī, kad visa mežainā upes ieleja nokrāsojas dažādās krāsās.   Buividu pilskals Mazāk nekā puskilometra attālumā no Bradelišķu pilskalna, arī kreisajā Dūkštas krastā, atrodas Buividu pilskalns. Tas izceļas ar 40 metru augstu, ļoti stāvu nogāzi. Šobrīd bijušajā pils laukumā pilskalna korē ierīkots skatu laukums – tas ir kā balkons ar skatu uz iespaidīgo Dūkštas ielejas ainavu.  Buividu pilskalns dažkārt tiek uzskatīts par vienu no interesantākajām Nerijas reģionālā parka mīklām. Arheoloģisko atradumu trūkums neļauj apstiprināt, ka šeit kādreiz būtu atradusies kaut neliela pils. Šī lieliski aizsargātā vieta būtu ļoti piemērota aizsardzības vajadzībām, jo no divām pusēm pilskalnu ieskauj Dūkšta, no vēl vienas puses – grāvis, pa kuru plūst avota un atkušņu ūdens. Ar dabiskiem šķēršļiem neaizsargātajā pilskalna pusē senie lietuvieši bija ierīkojuši diezgan sarežģītu trīs grāvju un trīs uzbērumu aizsardzības sistēmu.   Karmazinu pilskalns Blakus iespaidīgajai Dūkštas un Nerijas satecei atrodas dīvains, neliels piramīdas veida kalns – Karmazinu pilskalns. Arheologi apgalvo, ka tas ir aptuveni divus tūkstošus gadu sens pilskalns, kurš laika gaitā zaudējis savu aizsardzības funkciju un kļuvis par upurkalnu. Upurkalns – senatnē nozīmīga svētvieta, kur seno reliģiju piekopjošie lietuvieši veica rituālus par godu dieviem. Arī šobrīd pilskalna virsotnē atrodas upurvieta, kurā noteiktos svētkos tiek iedegta svētā uguns un notiek kāzu un citi rituāli. Par Karmazinu pilskalnu, sauktu arī par Viršupja upurkalnu, vēsta dažādas leģendas. Stāsta, ka šeit reiz stāvējis akmens stabs, bet apkārt kalnam divās rindās auguši 18 milzīgi ozoli, kas pārsteiguši ar saviem neparasti lielajiem izmēriem. Savukārt cita teika vēsta, ka šeit kādreiz bijusi baznīca, kas nogrimusi zemē. Tāpēc svētdienās, tieši dienas vidū, no kalna dzīlēm dzirdamas zvanu skaņas.

Nedēļas maršruts

Medininki pilni stāstu