Užutraķa lauku muiža

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Užutraķa muiža – viena no spilgtākajām Lietuvas muižām, kas vislabāk saglabājusies. Galves ezera krastā esošais restaurētās muižas un parka ansamblis sniegs jums iespēju sajust XIX gs. Lietuvas muižniecības dzīves garu.

Užutraķa muižu XX gs. sākumā ierīkoja grāfs Jozaps Tiškevičs (Juozapas Tiškevičius) kopā ar sievu Jadvigu. Viņu iedvesmoja unikālā Traķu ainava – muiža tika ierīkota, maksimāli izmantojot šīs vietas sniegtās iespējas. 

Muižas ēkas, kas rotātas ar iespaidīgiem Luija XVI stila interjeriem, izveidoja poļu arhitekts Juzefs Huss. Tās noslēdzas ar terasi, uz kuras līdzīgi kronim atrodas atklātā tipa paviljoni. No terases paveras pasakains skaits uz Traķu pili. Parku plānoja slavenais franču ainavu arhitekts Eduards Frasuā Andrē (Édouard François André). Tika izveidots jauktā tipa parks, kas rotāts ar antīko skulptūru kopijām un daudziem augiem. Šeit joprojām aug gandrīz simt veidu un formu koku un krūmu – vairāk nekā puse no tiem tika speciāli ievesti, veidojot parku. 

Šodien muižā varam nokļūt pa sauszemes ceļu, taču grāfa ģimene to neizmantoja – uz pussalu cēlās ar plostu pāri Galves un Skaiščas ezera šaurumam, pie kura dzīvoja prāmnieks. Sauszemes ceļš tajā laikā bija paredzēts tikai saimniecības vajadzībām un tāpēc tika dēvēts par “kartupeļu ceļu” (Bulvių kelias). Pa to nebrauca arī augsta ranga Tiškeviču viesi, kad devās uz muižā rīkotajām pieņemšanām, radinieku tikšanos vai draudzīgām dzīrēm. Pasākumu laikā šeit skanēja mūzika, uz mielasta galda netrūka ne muižā sietu franču sieru, ne spirta brūzī tecinātu dzērienu, bet galda vidū bieži atradās cepts muižā audzēts fazāns. 

Muiža grāfiem Tiškevičiem piederēja līdz Otrajam pasaules karam. Padomju okupācijas laikā muiža tika nacionalizēta un pārvērsta par sanatoriju, pionieru nometni, vēlāk – par tūrisma bāzi. Muiža stipri cieta – tika izjaukts oriģinālais muižas ēku plānojums, nolaists parks. 

Mūsdienās Užutraķa muiža atdzimst – tiek restaurētas ēkas, atjaunots parks. Šeit regulāri norisinās koncerti, izstādes, bet pats muižas ansamblis ir viena no apmeklētākajām vietām reģionā. 

 

Užutraķa muižas vēsture

Pussala starp Galves un Skaisča ezeru vēsturiskajos avotos minēta jau kopš XIV gs. Tajos laikos to sauca par Alģirda salu un tā piederēja tatāru muižniekiem.  XIX gs. otrajā pusē pussalu īpašumā ieguva grāfs Jozaps Tiškevičs (1835–1891). 

Līdz mūsdienām saglabājušos muižu ierīkoja viņa dēls, arī vārdā Jozaps (1868–1917), kopā ar sievu, poļu muižnieci Jadvigu Svetopolku-Četvertinsku. Muižas ēkas un parks ierīkoti 1896.–1902. gadā. 

Pirmā pasaules kara laikā, tuvojoties vācu karaspēkam, Jozaps Tiškevičs ar ģimeni atstāja muižu un pārcēlās uz Sanktpēterburgu. Līdz otrā pasaules kara sākumam Užutraķi pārvaldīja grāfa vecākais dēls Andrjus (Andrius). 

Kara laikā muižā saimniekoja vācu okupācijas armija, bet pēc kara to nacionalizēja Padomju vara.

 

Parks

Franču ainavu arhitekts Eduards Andrē Užutraķī ieradās 1898. gadā. Šeit viņš radīja sev raksturīgo jauktā stila parku, kura platība sasniedza 80 ha. Pretī ēkām tika izveidoti parteri ar apgrieztu liepu alejām, ornamentālām puķu dobēm, marmora vāzēm un skulptūrām. 

Arhitekts meistarīgi izmantoja kontrastu pilno pussalas ainavu, ar mākslīgo klinšu kompozīcijām uzsverot tās pakalnus un pussalu apskalojošo ezeru mirguļošanu papildinot ar dīķu sistēmu. Tika izrakti vairāk nekā 20 dīķu, kuri savienoti savā starpā un ar ezeriem. Šādā veidā tika radīts unikāls ūdens atspulgu parks, kurā pazuda robeža starp sauszemi un ūdeni. 

 

Restaurētās ēkas

Muižas ēkas ne tikai izcēlās ar greznību, bet arī ļāva tās iemītniekiem baudīt iespaidīgo ainavu. XX gs. otrajā pusē ēkas un parks bija nolaisti, taču šodien tie pakāpeniski tiek atjaunoti. 

2008. gadā tika restaurēts ēku eksterjers, otrais stāvs, bēniņi, vestibils, kāpņu telpas. 2010. gadā tika atklāta pirmā restaurētā ēkas zāle – Luija XVI stilā dekorētā ēdamistaba. Vienlaikus tika atjaunots visa pirmā stāva oriģinālais plānojums un smalkie sienu rotājumi. Tajā pašā gadā pabeigta Gobelēnu zāles restaurācija. 

 

Daba

Užutraķa muižas parkā var sastapt gan vietējos un ievestos augus – 38 Lietuvā savvaļā augošus, 54 ievestus kokus un krūmus, aptuveni 400 sugu un formu zālāju. Daudzus no šiem augiem atvedis parka autors Eduards Andrē. 

Šajā parkā dzīvo vāveres, stirnas, saskaitītas septiņas sikspārņu sugas. Dīķos un to tuvumā var sastapt retas varžu sugas, parasto tritonu un lielo tritonu, kā arī ūdrus.  Vecos parka kokus iecienījuši dzeņi, dzilnas, pūces. Parka iebrauktuvju vietās perē vistu vanagi un niedru lijas, uz ēkas jumta – garknābja gauris, bet dīķos barojas gārņi un upes zīriņi. 

 

Skulptūras

Kopš muižas pirmsākumiem teritoriju rotājušas daudzas skulptūras – to vidū pazīstamā XVIII gs. franču skulptora Antuāna Kuazevoksa (Antoine Coysevox) darbu kopijas. Parasti tās attēloja antīkās dievietes un dievus. Gandrīz visas skulptūras tika iznīcinātas pēc Otrā pasaules kara, taču šodien tās ir atjaunotas un atkal atgriezušās parkā. 

Parkā var apskatīt antīkās dievietes Diānas skulptūru, kur kā dieviete attēlota Francijas karaļa Luija XV māte Marie-Adelaide de Savoie. Šī, līdzīgi kā Floras un Hamadriādas skulptūras, ir Luvrā esošo darbu kopija. Šeit arī atradīsiet Bakha skulptūru, dažādus krūšutēlus, bet Galves ezera krastā stāv Jaunavas Marijas skulptūra – tā parkā saglabājās visilgāk. Skulptūru vēl varēja redzēt 1964. gadā, vēlāk tā tika iemesta ezerā.  1975. gadā sabojātā skulptūra atrasta Varniku ciema kapsētā un pārcelta uz Traķu baznīcu. Užutraķa parkā stāv oriģinālās Jaunavas Marijas skulptūras kopija. 


Adrese: Užtraukos iela 17, Trakai pilsēta, Trakai novads, Trakai rajons.