Strūves ģeodēziskā loka punkti Meškoņos un Paliepjukos

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Par unikālo progresu Zemes zinātņu jomā liecina aptuveni 2820 km garais Strūves ģeodēziskais loks. Šī XIX gs. sākuma zinātniskā projekta mērķis – pēc iespējas precīzāk izpētīt un noteikt Zemes lielumu un formu! Pateicoties dažādu valstu zinātnieku un monarhu ciešajai sadarbībai, tika panākts iespaidīgs un visai cilvēcei svarīgs rezultāts – cik vien iespējams precīzi izmērīt garāko Zemes meridiāna loka posmu. Šim īpašajam sasniegumam, kas ietekmēja nākotnes aprēķinus, ir ietekme pat pēc gadsimta.

Tātad būtībā Strūves ģeodēziskais loks  ir mērīšanas līdzeklis, kas radīts, lai aprēķinātu noteiktus Zemes parametrus, piemēram, formu, izmēru, meridiāna garumu. Šis loks turpinās no Melnās jūras piekrastē pie Dunajas iztekas esošās vēsturiskās Izmajilas pilsētas līdz Ziemeļu ledus okeāna apskalotajai Fuglenesas bākai. Starp Dienvidukrainas un Ziemeļnorvēģijas krastu uzzīmētais loks šķērso desmit mūsdienu valstis: Ukrainu, Moldovu, Baltkrieviju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Krieviju, Somiju, Zviedriju un Norvēģiju. Interesanti, ka Strūves loks gandrīz sakrīt ar robežu starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. 

Strūves ģeodēzisko loku veido 258 trīsstūru virkne ar 265 to marķējošiem galvenajiem punktiem. Punktus apzīmē dažādi simboli: akmeņos izurbti padziļinājumi, dzelzs krusti, speciāli uzstādīti pieminekļi – obeliski, informācijas plāksnītes u. tml.

2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības konvencijas (turpmāk – Pasaules mantojuma konvencija) Pasaules mantojuma sarakstā. No 34 sarakstā iekļautajiem ģeodēziskā loka punktiem trīs atrodas Lietuvā! Tie ir Lauksaimniecības ministrijas Nacionālā Zemes dienesta un Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Ģeodēzijas institūta izvēlētie valsts ģeodēziskā tīkla punkti:

  • Meškoņos (Nemenčines seņ., Viļņas raj.)
  • Paliepjukos (Nemēžas seņ., Viļņas raj.)
  • Gireišos (Rokišķu raj.)

Katru no šiem punktiem rotā monumentāls stabs ar UNESCO simbolu.

 

F. G. V. Strūve

Ģeodēziskais loks nosaukts astronoma Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vārdā, kurš izstrādāja meridiāna loka mērīšanas metodi. Šis zinātnieks, kas dzīvoja XVIII–XIX gs. mijā, gandrīz 20 gadus pildīja Igaunijas Tartu Universitātes astronomijas observatorijas vadītāja amata pienākumus.

Strūves ģeodēziskais loks – aptuveni 2820 km gara ķēde, kas savieno triangulācijastīkla fragmentus. Triangulācija (lat. val. triangulum– trīsstūris) – ģeodēzisku punktu pozīcijas atrašana, izveidojot mērāmās zemes laukumu trīsstūru ķēdes,tā ir specifiska ģeodēzijas zinātnē izmantojama metode karšu un topogrāfisko plānu veidošanai. Īsāk sakot, triangulācijas pamatā ir trīsstūru un to tīkla veidošana un aprēķināšana. Šo trīsstūru virsotnes arī ir ar speciālām zīmēm atzīmētie Strūves ģeodēziskā loka punkti!

Senākais trīsstūru tīkla ķēdes posms izveidots Viļņas guberņā 1816.–1821. gadā. Šeit zinātnisko pētījumu projektēja un mērīšanas darbus organizēja Karls Tenners, igauņu izcelsmes cara armijas militārists. Profesors F. G. V. Strūve 1822.–1831. gadā pēc savas iniciatīvas organizēja triangulācijas tīkla izveidi Igaunijā un Latvijā. Abu zinātnieku pētījumu rezultāti aptuveni 1830. gadā tika apvienoti, pievienojot citās valstīs esošo trīsstūru tīklu posmus.

Profesors Strūve sistematizēja meridiāna loka aprēķināšanai paredzētā pētījuma rezultātus un aprakstīja tos savā darbā "Arc du Méridien 25°20" ("Meridiāna loks 25°20"). Jāatceras, ka šie XIX gs. ģeodēziskā loka aprēķini ne tikai bija paši precīzākie tajā laikā, bet uz tiem balstījās vēl nākamos simt gadus, ar triangulācijas metodi aprēķinot un precizējot Zemes parametrus.

 

Unikāla sabiedriskā vērtība

2005. gadā, pateicoties sadarbojošos valstu centieniem, Strūves ģeodēziskā loka punkti tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tika atzīts, ka tas ir mantojuma objekts ar īpašas nozīmes universālu vērtību. Saskaņā ar Pasaules mantojuma konvenciju īpašas nozīmes universāla vērtība ir nozīmīgums kultūrai un/vai dabai, kas ir tik ārkārtējs, ka pārsniedz valstu robežas, t. i., objekts ir svarīgs starptautiskā kontekstā. Tāpat tiek uzsvērta šādas vērtības aktualitāte ne tikai mūsdienās, bet arī nākotnē.

Jāatceras, ka nacionālie vai reģionālie objekti netiek automātiski iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai Pasaules mantojuma konvencijas komitejas noteiktie un regulāri caurskatītie kritēriji nosaka to, vai objekts tiek pasludināts par pasaules nozīmes mantojumu, kam piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība. Strūves ģeodēziskā loka īpašā universālā vērtība atzīta, ņemot vērā trīs no desmit Pasaules mantojuma ideju atspoguļojošiem kritērijiem.

Saskaņā ar II kritērijutas ir īpašs cilvēcisko vērtību ietekmes piemērs, kad dažādu valstu zinātnieki un monarhi sadarbojās zinātniskā progresa vārdā. Strūves ģeodēziskā loka pētījumi ietekmēja svarīgu Zemes zinātņu attīstības posmu. Pētījumu rezultāti – pirmie aprēķini, kas palīdzēja noteikt precīzu zemeslodes izmēru un formu.

Saskaņā ar IV kritēriju tas ir unikāls tehnoloģisks ansamblis, kas izveidots, izmantojot speciālu mērīšanas metodi, un bija Zemes zinātņu attīstības pamatā. Ģeodēziskā loka punkti ir uzskatāmi par nekustamo un nemateriālo šīs mērīšanas tehnoloģijas sastāvdaļu.

Saskaņā ar VI kritēriju ģeodēziskais loks un tā punkti ir tiešs un acīmredzams pierādījums cilvēces interesei par pasauli Tāpat jāakcentē saistība ar Īzaka Ņūtona neregulārās zemeslodes formas teoriju, kas noveda pie precīzu planētas parametru meklēšanas.


Adrese: Meskoniai ciems, Nemenčines novads, Viļņas rajons; Paliepiukai ciems, Nemeižas novads, Viļņas rajons