Strēvas zemes iegruvums

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Strēvas iegruvums, saukts arī par kriteni, uzskatāms par "Velna bedres" māsu. Tā ir noslēpumaina vieta, ko apvij daudzas leģendas un nostāsti. Lietuviešu teikas vēsta, ka šeit nogrimis velnu krogs!

Strēvas iegruvums atrodas Aukštadvarja reģionālajā parkā, blakus Strēvas ciematam esošajā Spindžu dabas liegumā. Iespaidīgā augu un dzīvnieku daudzveidība un bagātība piešķir liegumam īpašu nozīmi ne tikai Lietuvas mērogā. Liegums ir arī Eiropas Kopienas (EK) aizsargājamā Natura 2000 teritorija. Traķu virsmežniecība šeit īsteno pastāvīgu uzraudzību, lai šī valsts nozīmes meža teritorija būtu pievilcīga apmeklētājiem.

Zinātnieki apgalvo, ka šis iegruvums ir termokarsta izcelsmes grava, kas radusies aptuveni pirms astoņpadsmit tūkstošiem gadu. Kad notika ledāja atkāpšanās, sanesumi un nosēdumi pārklāja atšķēlušos ledus bluķi, kuram izkūstot, pavērās bļodas formas dobums. Iegruvuma garums ir aptuveni 150 metri, bet platums – 100 metri. Milzīgu egļu ieskauta taka ved uz 20 metru dziļo bedri. Blakus iegruvumam esošais skatu tornis un apkārt tam esošā gājēju taka piedāvā iespēju rūpīgi apskatīt šo dabas parādību no visām pusēm. Starp citu, apkārtnē var sastapt daudz indīgu augu!

Jāatceras, ka Spindža mežā atrodas viena no Lietuvas senajām gāršām, kurā aug lielu vecumu sasnieguši koki.  Šeit slejas augstas priedes, ozoli un citu sugu ilgmūžīgie koki. Var sastapt pat četru paaudžu dažādu vecumu kokus. Bet senajā gāršā izdalīta īpaša vieta, t. i., cilvēka darbības neskarta meža platība, kurā ir liela iespēja sastapt iznīkstošas, retas, unikālas augu sugas. Šeit ir augi, kas aizsargājami ne tikai Lietuvā, bet arī Eiropas Kopienā.

 

Leģendu krātuve

Viena no slavenākajām leģendām vēsta, ka Strēvas iegruvuma vietā reiz stāvējis krogs, kurā izklaidējušies velni. Kādā gavēņa dienā velni sarīkojuši kāzas. Nodziedot gailim, krogs nogrimis ar visiem tajā dzīrojošajiem velniem. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pat mūsdienās dažkārt no iegruvuma dzirdamas noslēpumainas un dīvainas skaņas. Šodien Strēvas zemes iegruvuma dibenā kā atgādinājums par leģendu redzama koka mājas jumta kore. 

Cita leģenda vēsta, ka šeit bijušajā krodziņā pārāk bieži viesojies kādas lielas ģimenes tēvs. Reiz šeit dzīrojošo vīru atradusī sieva mēģinājusi viņu aizvest mājās. Vīram atsakoties, sieva sadusmojās. Izrādās, viņa bija burve! Nolēmusi sodīt dzērāju vīru un krodziņa īpašnieku, viņa izgāja uz ceļa un uzlika krogam lāstu. Tā arī iegruva krodziņš ar visiem tajā esošajiem cilvēkiem.

Stāsta arī, ka šeit kādreiz atradies liels kalns, kurā stāvējusi iespaidīga kristāla pils. Šajā skaistajā pilī saskanīgi dzīvojuši velni. Tie bija sadalījuši darbus, un katrs zināja, kas jādara, savā starpā sarunāja, ko ar ko sanaidot vai kuru ļauni izjokot. Kādu reizi, nesadalījuši varu, velni sāka strīdēties. Visi aizmirsa par saviem darbiem, un iestājās liela nekārtība. Ieraudzījis nerimstošos velnu strīdus, dievs Pērkons sadusmojies un triecis zibeņus, kuri ne tikai sagrāva grezno pili, bet arī nogremdēja zemē visus velnus. Cilvēki stāsta, ka, labi ieklausoties, vēl šobaltdien var dzirdēt naidīgus saucienus un ķildas.

 

Strēva – sravati

Strēvas iegruvuma apkārtnē var atrast vietas un objektus, kas ir saistīti ar Strēvas nosaukumu. Interesanti, ka vārds Strēva ir saistāms ar sanskrita vārdu "sravati", kas nozīmē "tecēt, plūst" Vērts pieminēt arī Strēvas jeb Mūra Strēvininku apdzīvoto vietu, Strēvas pilskalnu, Strēvas upi, kas it kā iemieso minēto sanskrita vārdu – sravati.Tiešām, Strēvas aukštece ir ļoti skaists dabas dārgums ar daudziem ezeriem un avotiem!

Strēva – purvaina, samērā blīvi apaugusi upe, kas savieno 20 ezerus. Avotu barotā upe pludina savus ūdeņus uz austrumiem, t. i., pret saullēktu.  Šī parādība lietuviešu folklorā apzīmē upes sakrālo nozīmi. Jau kopš seniem laukiem Strēva tika uzskatīta par svētu un īpašu upi. Vietējie iedzīvotāji augstu vērtēja upē ieplūstošo avotu ūdeni.

 

 Zaļā taka

Ši izziņas taka līkumo līdzās Strēvas upei un pa apļveida maršrutu izved cauri Spindža mežam. Tā ietver ne tikai Strēvas iegruvumu, bet arī citus svarīgus objektus, un palīdz nenomaldīties šajā mistiku izstarojošajā apvidū...

Viens no Zaļās takas pārsteigumiem – Avotu kalniņš, no kura izplūst ziemā neaizsalstoši avoti. Tā ir diezgan reta dabas parādība, kas vērtīga ne tikai no dabas, bet arī kultūras viedokļa. Uz visām pusēm urdzošais avotu ūdens baro Strēvas upi, palīdz veidoties purviem un mitrājiem, kas ļoti patīk bebriem. 

Senajās tautas tradīcijās neaizsalstošie avoti tika uzskatīti par svētiem, bet to ūdenim piedēvētas dziednieciskas īpašības. Stāsta, ka saslimstot apkārtējie iedzīvotāji nesuši šo ūdeni uz mājām, bet ganiņi tajā mazgājuši nogurušās kājas.

Īpašas uzmanības vērta ir Orhideju karaliste. Uz neliela pakalna izvietota lietuviešu orhideju plantācija! Tajā patvērumu raduši ļoti jutīgie orhideju dzimtas augi, piemēram, dzeltenā dzegužkurpīte ir aizsargājama Lietuvā un Eiropas Savienībā. 

Lietuviešu folklora vēsta, ka senos laikos sievietes mēģinājušas šīs puķes ieviest piemājas dārziņos. Tomēr šos augus vietējie tik un tā uzskata par dīvainiem un noslēpumainiem. Orhidejas – "meža skaistules" – tika uzskatītas par maģiskiem augiem, tos bērnu pieņēmējas dzemdībās izmantoja tautas medicīnā un buršanā. 


Adrese: Spindžiaus mežs, 700 m no šosejas Nr. 16 Viļņa-Prienai-Marijampole, Trakai novads, Trakai rajons.