Aukštoja kalns

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Augstākā vieta Lietuvas Republikā – Aukštoja kalns – paceļas 293,84 m virs jūras līmeņa. Tas atrodas Viļņas rajonā, blakus Medininku ciematam, Jozapines ģeomorfoloģiskajā liegumā. Kalna virsotnē uzstādītais akmens un iebetonētā ģeodēziskā atzīme liecina par kalna nosaukumu un augstumu.

1992. gadā, lai saglabātu senā morēnas masīva fragmentu, tika nodibināts Jozapines ģeomorfoloģiskais liegums, kas aptver 251 hektāru lielu platību. Liegums ģeogrāfiski pieder Medininku augstienei, kas savukārt pieder Ašmenas augstienes ziemeļrietumu daļai. Šīs teritorijas reljefs atšķiras no citām Lietuvas augstienēm un tiek uzskatīts par vienu no senākajiem valstī, jo izveidojies pirmspēdējā ledus laikmeta laikā, bet pēdējā ledus laikmeta laikā ietilpa mūžīgajā sasalumā.

Pirms aptuveni 10–15 tūkstošiem gadu visu valsts teritoriju klāja ledājs. Tā malā uzkrājās dažādi morēnas nogulumi: laukakmeņi, grants, oļi, smiltis un zvirgzdi. Kūstošo ledāju spēcīgie ūdeņi nolīdzināja Medininku augstienes virsmu, tāpēc šobrīd tā ir samērā līdzena un kalni un pauguri redzami neizceļas. Tas varētu izskaidrot, kāpēc, skatoties no Aukštoja virsotnē uzstādītā skatu torņa, kas paceļas 300 m virs jūras līmeņa, nav viegli aptvert, ka tā ir reģiona augstākā virsotne. 

Jāatceras, ka Medininku augstienē nav ezeru. Zinātnieki apgalvo, ka tie šeit ir bijuši, taču plūstošais ledāju ūdens izjauca to krastus un ūdens aizplūda. Šodien galvenie šīs ainavas elementi ir ielejas, lielas  un mazas gravas, pauguri – lieli, ar lēzenām nogāzēm vai vagām.

Ilgstoši tika uzskatīts, ka augstākā Lietuvas vieta ir Jozapines kalns (Juozapinės kalnas), kas arī atrodas Medininku augstienē, aptuveni 1 km attālumā no Aukštoja kalna. 2004. gadā, izmantojot mūsdienu kosmisko GPS tehnoloģiju, Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Ģeodēzijas institūta speciālisti aprēķināja, ka starpība starp šīm divām virsotnēm ir aptuveni viens metrs. Tāpēc Jozapines ģeomorfoloģiskais liegums var lepoties pat ar divām augstākajām Lietuvas virsotnēm.

Aukštoja kalns – Lietuvas dabas objekts ar īpašu simbolisku nozīmi, kas ir izdalīts no reģiona lauksaimniecības zemes un nodots tūrisma un kultūras vajadzībām. Šeit notiek dažādi projekti, kalnā tiek rīkoti mākslas pasākumi. Plānots katru gadu šeit atzīmēt Mindauga kronēšanas dienu (6. jūlijs), Pasaules zemes dienu (20. marts), rīkot Pasaules lietuviešu sacensības, kā arī ekoloģiskos, etnogrāfiskos un citus kultūras pasākumus.

Jāatzīmē, ka 2006. gadā Aukštoja kalnā notikušajos svinīgajos pasākumos tika dots starts īpašas nozīmes pateicības akcijai. 300 tūkstoši Lietuvas pilsoņu savākto parakstu sāka ceļojumu uz Islandes Republiku. Šī žesta mērķis bija pateikties Islandei, kura bija pirmā drosmīgā valsts, kas atzina Lietuvas neatkarību. Rakstiskā lietuviešu pateicība Islandes tautai tika nodota Islandes valsts prezidentam. Pateicības akcija simboliski satuvināja divas ģeogrāfiski tālās valstis, jo ceremonija Islandē notika Islandes augstākajā kalnā Hvanadalshnukuro(2120 m), kur tika izbērta sauja Lietuvas zemes.

Aukštoja kalna apmeklētāji aicināti izbaudīt priežu mežu, iestādīto ozolu silu un kalna īpašo mākslas akcentu – Baltu saules ratu. Tūristu ērtībām ierīkoti soliņi, automobiļu stāvlaukums, velosipēdu novietnes, skatu tornis un informatīvās norādes.

 

Aukštojs baltu mitoloģijā

Aukštojs – galvenais baltu dievs, minēts rakstu avotos no XIV gs., augstākā debesu dievība, pasaules radītājs, morāles un taisnīguma principu sargātājs. Augstākais dievs ir pirmais, mūžīgais un bez sākuma. Senie lietuvieši to dēvēja arī citos vārdos: PraamžiusSutvarasVaisgamtisLabdarysGyveleidisŪkopirmasu. c.

Aukštojs pastāvēja jau pirms pasaules radīšanas, kad viss vēl grima miglā. Uzskata, ka tas lidinājies baloža veidolā un sadalījis pasaules daļas. Pašķīris miglu, tas pavēra taku, pa kuru iedams, nospļāvās pa kreisi. Tur uz ūdens parādījās cilvēkveidīga būtne. Dievs lika būtnei ienirt jūrā un atnest zemes sēklas. Trešo reizi ienirstot, cilvēks atnesa pilnu muti un pilnas ausis ar sēklām. Aukštojs viņu sarāja par alkatību, iesēja sēklas un sāka vērot iesētās zemes augšanu.

 

Baltu saules rats

2012. gadā Aukštoja virsotnē atklātā Daļas Matulaites (Dalia Matulaitė) skulpturālā kompozīcija ir ne tikai kalna virsotni rotājošs mākslas akcents, bet arī simbols, kas bagātina un saista kalnu ar seno Lietuvas vēsturi un ticību.

Baltu saules rats simbolizē seno baltu upuraltāri. Tā centrā atrodas kronis, kas ir it kā pacelts virs Lietuvas. To ieskauj četras granīta zirgu galvas. Zirgi žemaituki, kuri skatās uz dažādām debespusēm, sargā kroni un ziņu par to nes uz visām pasaules malām.

Daļa Matulaite savos darbos atspoguļo Lietuvas tautas mākslu, seno baltu un citu seno kultūru iezīmes. Skulptore cer, ka speciāli šai īpašajai vietai radītā unikālā kompozīcija apvienos un pulcēs baltu ciltis. Baltu saules rats – vieta, kur visi baltu pēcteči var iedegt baltu vienotības nākotnes liesmu. 22. septembrī uz upuraltāra iededzot liesmu, to kā simbolisku vēstuli aicināti nosūtīt baltu brāļiem un māsām uz kaimiņvalstīm.


Adrese: Juozapines ciems, Mednieku novads, Viļņas rajons