Maišagalas pilskalns un piemineklis kunigaitim Aļģirdam

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Maišagalas ciemats atrodas aptuveni 28 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas. Prūsijas annālēs tas tiek minēts no XIII gs. vidus, nedaudz vēlāk šī apkārtne piederēja Lietuvas dižkunigaitim Aļģirdam. Taču ir ziņas, ka šeit cilvēki dzīvojuši jau mūsu ēras pirmās tūkstošgades pirmajā pusē – par to liecina Maišagalas dienvidrietumu malā esošais pilskalns un tā pakājē atrastās apdzīvotas vietas paliekas.

Pilskalni Lietuvā atgādina par diženo tautas pagātni, tie netika ierīkoti pa vienam, bet veidoja nepārtrauktu, samērā blīvu valsts aizsardzības nocietinājumu tīklu. Maišagalas koka pils, visticamāk, piederēja iekšējam Viļņas piļu lokam. Tieši Aļģirda laikus, kad notika sīvas cīņas par brīvību un ticību, vēsturnieki sauc par Lietuvas pilskalnu attīstības periodu. Gandrīz 40 gadu laikā krustneši sarīkoja 96 karagājienus uz Lietuvu un iznīcināja 22 pilis! Atbildot uz krustnešu uzbrukumiem, lietuvieši sarīkoja 50 karagājienus un iznīcināja 17 krustnešu pilis. Tas bija īpašs pēdējā Lietuvas pagānu kunigaiša Aļģirda un viņa vīru nopelns.

Maišagalas pilskalns 1992. gadā tika atzīts par valsts nozīmes arhitektūras, vēstures un ainavas pieminekli. Pēc desmit gadiem (2002. gadā) pilskalna dienvidrietumu pakājē Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda piemiņai tika uzstādīts piemineklis. Par iekarotāju dažkārt sauktais Aļģirds savas valdīšanas laikā veicināja pilsētu izaugsmi, tirdzniecību, kultūru un veda Lietuvu centralizētas un spēcīgākas valsts virzienā.

Katru gadu rudens sākumā Maišagalā tiek organizēti Aļģirda svētki. Pēc Sv. Mises ciemata baznīcā pasākuma dalībnieki tiek aicināti piedalīties gājienā uz Maišagalas pilskalnu.  Šeit notiek mūzikas ansambļu uzstāšanās, teatralizēti koncerti u. tml. Tautiskās noskaņās svētku vakars turpinās pie ugunskura līdz vēlai naktij.

1989. gadā, pieminot Viļņas novada atgūšanas 50. gadadienu, Maišagalā tika uzstādīts piemiņas akmens un iestādīta ozolu birzs. Šajā 3 metrus augstajā piemineklī ir iekalti Ģedimina stabi (heraldikas simbols) un uzraksts par nozīmīgo Lietuvas jubileju. Tas ir tāpēc, ka Maišagala bija pirmais Viļņas novada ciemats, kurā 1939. gada 27. oktobrī iesoļoja Lietuvas armijas Viļņas vienības karavīri. Tam par godu tika organizēta īpaša radio stunda iedzīvotājiem ar uzrunām, kā arī  tautas un armijas dziesmām. Nākamajā dienā armija iesoļoja Viļņā.

 

Pilskalns

Izteiksmīgais, ar lapu kokiem apaugušais pilskalns atrodas ciemata dienvidrietumu malā, pie dīķa, Dūkštas upes labajā krastā. Samērā stāvajā, gandrīz 18 metru augstajā par Bona pili sauktajā pilskalnā var uzkāpt pa īpaši ierīkotām koka kāpnēm. Kalna virsotnē esošais laukums ir ovāls un samērā liels – tā garums pārsniedz 60, bet platums – 40 metrus. No šejienes paveras burvīgs skats uz ainavisko apkārtni.

Pilskalni mūsu sentēviem bija aizsardzības, gara spēka un garīgās sakopošanās vieta, tie atgādina par cienījamo, slavenu cīņu pilno Lietuvas pagātni. Aizsardzības stiprināšanai apkārt Maišagalas pilskalnam tajā laikā tika izrakts aptuveni 4 metrus dziļš un 30 metrus plats grāvis, bet aiz grāvja uzbērts augsts (4 metri) un plats (25 metri) uzbērums. Šodien šī pilskalna (līdzīgi kā lielākajai daļai Lietuvā esošo pilskalnu) raksturlielumi ir mainījušies. Tam par iemeslu bijusi vienmēr mainīgā daba un pilskalnā veiktie izrakumi.

Veicot izpēti, pilskalnā atklāts diezgan ievērojams kultūrslānis, par cilvēku dzīvi liecinoši priekšmeti un būves. Zem gandrīz 2 metrus bieza māla slāņa tika atrasta švīkātā keramika, dažādi metāla izstrādājumi, instrumenti un rotaslietas, atklāti apdeguši koka ēku fragmenti, dzīvnieku (aitu, cūku un kaķu) atliekas. Tas apstiprina, ka Maišagalas pilskalna vēsture sniedzas līdz mūsu ēras I gadu tūkstotim. Pakājē 1 ha platībā atradusies apdzīvota vieta, kas laika gaitā pamesta. Otrā gadu tūkstoša sākumā pilskalns atjaunots – uzbūvēta koka pils, kura XIII–XIV gs. radīja apdraudējumu uz Viļņu ejošajiem krustnešiem.

Maišagalas koka pils vairākas reizes tikusi nodedzināta un atkal piecēlusies no pelniem. Izšķirošs bija XV gadsimts, kad krustnešu ordenis ieņēma pili, aizveda vairāk nekā tūkstoš gūstekņu un pašu pili nodedzināja. Pēc  tam tā vairs netika atjaunota.

Pilskalna pakājē blakus dīķim ierīkotais atpūtas laukums ar koka galdu un soliem aicina apmeklētājus atpūsties un baudīt šīs vietas skaistumu un mieru.

 

Piemineklis kunigaitim Aļģirdam

Saskaņā ar senu Lietuvas tradīciju dižkunigaitis Aļģirds pēc nāves bija jākremē Šventaraģa ielejā, Viļņā. Taču 1377. gadā, dažus mēnešus pirms viņa nāves, uzbruka krustneši, ievērojami izpostīja un daļēji nodedzināja pilsētu. Iespējams, cieta arī Šventaraģa svētnīca.

Rakstu avoti liecina, ka svinīgas vecākā lietuviešu valdnieka Aļģirda bēres notika svētajā Kukovaiču mežā, netālu no Maišagalas pils. Pēdējais senās baltu ticības valdnieks tika sadedzināts kopā ar savu labāko zirgu. Stāsta, ka kunigaitis un viņa zirgs bijuši izrotāti ar dārgakmeņiem un pērlēm, Aļģirdam mugurā bijis purpura tērps, apzeltīts apmetnis un sudraba siksna.

Senatnē lietuvieši ticēja, ka, sadedzinot mirušo, dvēsele atbrīvojas no vecā ķermeņa un šādā veidā tiek pasteidzināta tās atdzimšana. Uzskatīja, ka velis vēl trīs diennaktis lidinās ķermeņa tuvumā. Uguns – galvenais gaismas avots uz zemes – iznīcina zemes ķermeni, tādējādi dvēsele no tā atbrīvojas un var sākt meklēt jaunu ķermeni.

2002. gadā, pieminot 625. Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda nāves gadadienu, Maišagalas pilskalna pakājē uzstādīts piemineklis – no laukakmeņiem veidota kompozīcija, kuras autors ir skulptors Doms Čaps (Domas Čiapas). Piemineklis radās, pateicoties sabiedriskajai organizācijai "Algirdieču" un "Kunigaiša Merkeļa Giedraiča pēctečiem" ("Kunigaikščio Merkelio Giedraičio ainiai").


Adrese: Algirdas iela, Maišiagala, Maišiagala novads, Viļņas rajons