Pričjūnu Sv. Ignācija kapela

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Mežiem bagātajā Viļņas austrumu rajona malā, 15 km uz austrumiem no Nemenčines, pie Baltkrievijas robežas kopš 1837. gada slejas Sv. Ignācija gaišā mūra kapela. Tā ir slavena ar atlaidām, kas jūlija beigās tiek rīkotas par godu šī apvidus aizbildnim Sv. Ignācijam.

Uz šīm atlaidām ierodas daudzi ticīgie ne tikai no Buividžu draudzes, bet arī no attālākajiem Lietuvas nostūriem. Tajās godina Sv. Ignāciju no Lojolas, kurš ir ne tikai šī apvidus aizbildnis, bet arī pazīstams kā Jezuītu ordeņa dibinātājs. Pričjūnu kapelu rotā latīņu valodā rakstīta šī katoļu ordeņa devīze Ad maiorem Dei gloriam, latviešu valodā – “Gods Dievam Augstībā”!

Virs ieejas kapelā atrodas divas piemiņas plāksnes, kas atgādina par nozīmīgiem vēsturiskiem faktiem. Vienā no tām ir godināts kapelas dibinātājs Antons Lazarevičs (Antonas Lazarevičius)un ierakstīts kapelas celtniecības gads – 1837. Otrā minēta Vanda Boniševska, Eņģeļu māsu kongregācijas mūķene, kura Pričjūnos nodzīvoja gandrīz 20 gadu un cieņu draudzes locekļu vidū ieguva ar savu nenogurstošo apustulisko darbību, palīdzību vajātajiem un savām stigmām.

Katru gadu Buividžu draudze rīko māsu Vandas Boniševskas un Helēnas Majevskas piemiņas nedēļu. Tradicionāli svētceļojums „Pa māsu Vandas Boniševskas un Helēnas Majevskaspēdām”ved no Buividžiem uz Pričjūnu Sv. Ignācija kapelu, un tas ilgst aptuveni četras stundas. Stāsta, ka Pričjūnu apkārtne ir maģiska, tās apmeklētāji nereti izjūt vēlmi kļūt labākiem un tuvināties Dievam.

Pričjūnu sv. Ignācija kapela pieder Viļņas arhibīskapijai, Jaunās Viļņas dekanātam.

 

Sv. Ignācija atlaidas

Sv. Ignācijs tiek pieminēts 31. jūlijā, tādēļ svētku atlaidas Pričjūnu kapelā katru gadu tiek rīkotas jūlija un augusta mijā. Atlaidas piesaista ne tikai Lietuvas ticīgos, ierodas arī māsas no Eņģeļu kongregācijas, viesi no ārvalstīm (īpaši Polijas), kā arī parlamenta deputāti, Eiropas Parlamenta un citi valdības pārstāvji.

Par tradīciju ir kļuvusi automašīnu, ar kurām ticīgie ierodas uz pasākumu, svētīšana atlaidu laikā. Tieši jūlija pēdējā nedēļa ir Sv. Kristofera – autovadītāju aizbildņa, svētki. Atlaidas ar reliģiskām un laicīgām melodijām bagātina mūzikas ansamblis. Turklāt dažādu jomu speciālisti tiek aicināti sniegt noderīgas zināšanas atbraukušajiem ļaudīm, piemēram, kā rūpēties par veselību bez ķīmiskiem preparātiem.

Atlaidu dievkalpojuma centrā ir māsas Boniševska un Majevska. Tiek godāta Eņģeļu māsu kongregācijas mūķeņu piemiņa, viņu apustuliskais darbs Pričjūnu kopienā un ārpus tās robežām, lai iedziļinātos šo mūķeņu sniegtajās mācībās, gūtu garīgo spēku un saņemtu žēlastību.

 

Sv. Ignācijs no Lojolas

1491. gadā basku zemē (Spānijas ziemeļos) ģimenes pilī piedzima Ignācijs Lopezs de Lojola (Ignācio Lopez de Loyola).Lai gan nereti dēvēts par karavīru aizbildni, viņš savā dzīvē karoja tikai trīs mēnešus. Viņš sapņoja par varoņdarbiem un sasniegumiem karā, bet Pamplonas kaujā ar lielgabala šāviņu Lojola tika smagi ievainots un uz mūžu palika klibs. Atlabstot pēc neveiksmīgās kaujas, Ignācijs pievērsās ticībai un atlikušo dzīvi veltīja pastorālajam darbam. Mūsdienās Ignācijs no Lojolas visā pasaulē ir pazīstams kā Jēzus sadraudzības jeb Jezuītu ordeņa dibinātājs.

Jāatzīmē, ka Compañia de Jesus (Jēzus biedrības nosaukums spāņu valodā) var tulkot kā Jēzus pulks.

Laikam ejot, Ignācijs no Lojolas saprata: lai cilvēkus pārvērstu ticībai un modinātu viņos vēlmi izplatīt Dieva gribu, ir vērts izveidot pastāvīgas, stabilas institūcijas. Tādēļ viņš sāka dibināt jezuītu skolas un tajās mācīt. Tieši jezuītu Viļņā 16. gadsimtā pēc karaļa privilēģijas un pāvesta bullas dibinātajai kolēģijai tika piešķirts Lietuvā pirmās universitātes statuss.

Uzmanības vērti ir Ignācija no Lojolas gandrīz 20 gadus pilnveidotie “Garīgie vingrinājumi”, katra jezuīta rokasgrāmata. Tajā iemūžināts paša Ignācija dvēseles izziņas ceļš un no citiem cilvēkiem gūtā gudrība. Lai gan grāmata nav viegli lasāma, tajā atklāts svarīgākais garīgais noslēpums, ļoti vienkārša dzīves galvenā patiesība – mīlēt un kalpot Dievam „no visas sirds, dvēseles un gribas”.

Ir saglabājusies neparasti bagātīga Sv. Ignācija no Lojolas sarakste. Tā ir apkopota 12 biezos sējumos, tas ir daudz vairāk nekā citiem tālaika zināmajiem inteliģentiem. Viņa laikabiedri ir tādas spilgtas un izcilas vēsturiskas personības kā, piemēram, Mikelandželo, svētā Terēze no Avilas, Mārtiņš Luters, karalis Henrijs VIII un Kristofers Kolumbs.

Sv. Ignāciju par svēto pasludināja 1622. gadā. Viņš aizsargā jezuītu ordeni, karavīrus, mūķenes, klosterus un garīgo izglītību. Sv. Ignācijs no Lojolas ir pasludināts par Viļņas austrumu apgabala, kas atrodas pie Baltkrievijas robežas, aizbildni. Viņa vārdā nosaukta Lietuvas Militārā ordinariāta baznīca Viļņā.

 

Māsa Vanda Boniševska

1907. gadā piedzima pieticīgā un ar jūtīgu dvēseli apveltītā Vanda Boniševska, kura jau no bērnības sapņoja par mūķenes dzīvi. 18 gadu vecumā Vanda iestājās Viļņas Eņģeļu māsu kongregācijā. Sniegusi mūžīgās uzticības zvērestu, viņa pārcēlās uz Pričjūniem un šeit veica apustulisko darbu, palīdzēja vajātajiem jauniešiem, priesteriem un skolotājiem.

1933. gadā, Lielajā ceturtdienā, Vandai pirmo reizi atklājās stigmas. Tā ir par brīnumu uzskatīta parādība, kad parādās sarkani plankumi vai rētas uz dažādām ķermeņa daļām (parasti tur, kur tika ievainots Kristus, viņu sitot krustā). Saskaņā ar liecinieku teikto, māsa Vanda šo fenomenu parasti piedzīvojusi ceturtdienu un piektdienu pēcpusdienās, īpaši Klusās nedēļas laikā. Stāsta, ka mūķene redzējusi pravietojumus.

 

Māsa Helēna Majevska

Dievbijīgā ģimenē uzaugusī Helēna ticībā atklāja savas dzīves jēgu un cilvēka eksistences pamatu. Viņa pievienojās Eņģeļu māsu kongregācijai, sniedza mūžīgās uzticības zvērestu, veica apustulisko darbu, bet piedzīvoja arī dažādas grūtības – tika arestēta un uz pieciem gadiem izsūtīta par palīdzības sniegšanu jezuītu priesterim.

Otrā pasaules kara laikā māsa Helēna Majevska piedzīvoja dzīves nozīmīgāko brīdi – Jēzus parādīšanos. Drīz pēc tam viņa devās pie Svētā Mikola Sopočka, apņēmusies izplatīt Dieva žēlastības vēsti. Viņi sadarbojās, izveidojot jaunu Jēzus žēlsirdīgo māsu kongregāciju.


Adrese: Pričiūnai ciems, Buivydžiai novads, Viļņas rajons.