Svētīgā Mīkola Sopočkas baznīca Jodšiļos

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Jodšiļos, aptuveni 17 km no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas dienvidu virzienā esošā ciematā, atrodas ar Svētīgā Mīkola Sopočkas titulu konsekrētā baznīca. Tā ir pirmā un šobrīd vienīgā baznīca Lietuvā un visā pasaulē, kas veltīta šī svētīgā aizbildniecībai. 

Priesteris Mīkols Sopočka pieder ar Viļņas vēsturi saistīto slaveno personību un Baznīcas svēto un svētīgo (Sv. Kazimirs, Sv. Andris Bobola, Sv. Jozapats Kuncevičs, Sv. Rapols Kalinausks, svētīgais Jurģis Matulaitis un Sv. Faustīne) rindai, kas atstājuši savas pēdas šajā pilsētā. Viņš bija Viļņas arhibīskapijas priesteris, tā laika Stefana Batorija Universitātes profesors, armijas kapelāns, Svētīgās Marijas Faustīnes Kovaļskas biktstēvs, kura 2000. gadā tika kanonizēta (pasludināta par svēto), un nepagurstošs Dieva žēlsirdības apustulis.

Jodšilu baznīca savu iesvētīšanu gaidīja 80 gadus! Pateicoties māsu ursuliešu rūpēm pirms Otrā pasaules kara (1936. gadā) uzsāktā baznīcas būvniecība tā laika saspringtā stāvokļa dēļ netika pabeigta. Sākoties karam, būvniecību nācās pārtraukt, bet drīz pēc tam ēkā tika ierīkots bērnu nams, vēlāk slimnīca un poliklīnika. Nākamā baznīca stipri cieta 1991. gadā, izceļoties ugunsgrēkam.

Atjaunojot Lietuvas neatkarību, atdzima arī ideja par strādājošu baznīcu. Jodšiļu un tuvējo apdzīvoto vietu ticīgie savāca līdzekļus būvdarbiem un atjaunoja sākotnējās ēkas funkcijas. Visbeidzot, kad bija pagājuši 80 gadi no māsu ursuliešu iniciētās būvniecības, svinīgā baznīcas konsekrācija, t. i., iesvētīšana, notika 2016. gadā. Simboliski, ka tas bija pāvesta Franciska pasludinātais Īpašās Žēlsirdības Jubilejas gads.

Uz jautājumu, kāpēc baznīca svētīgā Sopočkas godam uzbūvēta tieši Jodšiļos, atbildēt nav grūti. Otrā pasaules kara laikā priesteris Mīkols Sopočka, izvairoties no vācu okupācijas varas vajāšanām, slēpās šajā ciematā. Tieši šeit Viļņas arhibīskapijas priesteris atrada patvērumu, arī ar māsu ursuliešu palīdzību, turpināja savu draudzes gana darbu un sagatavoja vairākus zinātniskus darbus par Dieva žēlsirdību. Arī šodien vecie Jodšiļu iedzīvotāji atceras priesteri Sopočku jeb galdnieku Vaclovu Rodzeviču, kurš dzīvoja mājiņā meža malā un divu tur pavadīto gadu laikā daudziem kaimiņiem izgatavojis noderīgus sadzīves priekšmetus. 2012. gadā uz par "Apredzību" sauktās mājas sienas tika atklāta memoriālā plāksne. Tā liecina par priesteri, kurš šeit slēpās.

2012. gadā Viļņā nodibināts paliatīvās aprūpes nams jeb hospiss, kam dots Svētīgā Mīkola Sopočkas vārds. Šeit bez maksas tiek aprūpēti smagi slimi cilvēki viņu dzīves pēdējos mēnešos un dienās.

 

Mīkols Sopočka

Dzimis 1888. gada 1. novembrī dižciltīgā un dievbijīgā ģimenē, kas mita Naujasēdē (jeb Juševščiznā) netālu no Ašmens, tajā laikā Viļņas novadā (tagad Baltkrievijā).  Jau bērnībā Mīkola sirdī iedegās vēlme kļūt par priesteri un veltīt sevi kalpošanai Dievam. Sopočka pabeidza Viļņas priesteru semināru, vēlāk Varšavas Universitātē studēja pedagoģiju, aizstāvēja teoloģijas maģistra un doktora grādu.

Priestera Sopočkas ievērojamākie un auglīgākie dzīves gadi pagāja Viļņā. Šeit viņš ieguva izglītību, tika iesvētīts par priesteri, izveidoja bīskapijas katoļu jauniešu biedrību. Kļuvis par habilitēto doktoru, viņš tika iecelts par Viļņas priesteru semināra garīgo tēvu un Stefana Batorija Universitātes Teoloģijas fakultātes docentu. Viļņā notika arī liktenīgā tikšanās ar māsu Faustīni Kovaļsku.

Mīkola Sopočkas garīgā darbība bija daudzpusīga. Īpašā pazīšanās ar māsu Faustīni un viņas vīzijas iedvesmoja priesteri nodoties Dieva žēlsirdības vēsts sludināšanai un kultam – viņš centās ieviest Dieva žēlsirdības svētkus, bija viens no Žēlsirdīgo Jēzus māsu kongregācijas dibinātājiem, turklāt piedalījās visā katoļu pasaulē slavenās Žēlsirdīgā Jēzus gleznas tapšanas procesā.

 Nemierīgajā kara periodā, no 1942. gada līdz 1944. gadam, Sopočka slēpās Jodšilos. Pēc vāciešu aiziešanas viņš apmetās Viļņā, Sv. Jāņa baznīcas draudzes mājā. Pasniedza seminārā līdz tā slēgšanai 1945. gadā, organizēja ticības kursus mūķenēm un pasaulīgajiem, pat mēģināja evaņģelizēt Viļņā ieradušos krievus. Kad draudēja briesmas saistībā ar padomju varas īstenotajām represijām, 1947. gada jūlijā viņš devās uz Balstogu.

Unikāla ir šī garīdznieka zinātniskā un pedagoģiskā darbība. Kad 2008. gadā priesteri Mīkolu Sopočku pasludināja par svētīgo, tika izdotas vairākas viņa grāmatas: "Mīlestības un žēlsirdības ceļš" (“Meilės ir gailestingumo kelias”), "Uzticos Tavai žēlsirdībai. Domas katrai dienai" (“Tavo gailestingumu pasitikiu. Mintys kiekvienai dienai”) un "Viņa žēlsirdība ir mūžīga: apceres par Dieva žēlsirdību" (“Jo gailestingumas amžinas: mąstymai apie Dievo gailestingumą”). Šajos tekstos paustas garīdznieka domas, kas palīdz mūsdienu cilvēkam atrast mīlestības un žēlsirdības ceļu.

 

Pazīšanās ar Sv. Faustīni Kovaļsku

1933. gadā priesteris M. Sopočka satika māsu Faustīni. Tajā laikā viņš bija Dieva Mātes žēlsirdīgo māsu biktstēvs. Māsa Faustīne, uzticēdamās izglītotajam garīgajam tēvam, sāka runāt par viņai parādījušos Žēlsirdīgo Pestītāju un Viņa pavēlēm, no kurām spilgtākās: iedibināt Žēlsirdības svētkus pirmajā svētdienā pēc Lieldienām, nodibināt jaunu mūķeņu kopienu un uzgleznot Žēlsirdīgā Pestītāja gleznu. Šie Svētās Faustīnes uzdevumi kļuva par svētīgā priestera Sopočkas dzīves misiju. Viņš palīdzēja mūķenei apzināties vīzijas un iesaistījās Dieva žēlsirdības sludināšanā, mudināja uzgleznot Žēlsirdīgā Jēzus gleznu, nodrukāja pirmās Dieva žēlsirdības lūgšanas, centās, lai Baznīcas vara pasludinātu Dieva žēlsirdības svētkus un apstiprinātu to kultu.

Tēvs Mīkols tajā laikā, klausoties  māsas Faustīnes garās grēksūdzes, piedāvāja viņai pierakstīt savu garīgo pieredzi. Pateicoties tam, šodien katrs interesents var iepazīties ar māsas vīzijām viņas "Dienasgrāmatā".


Adrese: Šv. Uršules iela 25, Juodšiliai ciems, Juodšiliai novads, Viļņas rajons.