![]() |
Ļubavas muiža ir viena no senākajām Lietuvas muižām, kas rakstu avotos minēta no XVI gs. Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karaļa Žīgimanta Augusta kases grāmatas liecina par tajā laikā šeit notikušajiem muižas zivju audzēšanas dīķa remontdarbiem. Kādreiz no saimnieciskā viedokļa modernās muižas labumi tika piegādāti karaliskajai Viļņas muižai.
Ļubavas muiža izceļas ar bagātīgiem dabas resursiem. Muižai piederēja daudz zivīm bagātu Molētu novada ūdenstilpju, kā arī vairāki simti hektāru Lavorišķu-Nemenčines meža. Šis mežu masīvs ir sestais lielākais Lietuvā. Tas ir bagāts ne tikai ar koksni, bet arī ar dzīvniekiem. Šeit tika medīti aļņi, stirnas, šeit ir arī daudz ogu un sēņu (visvairāk – baraviku). Interesanti, ka muižas darbiniekiem meža veltes bija atļauts brīvi lasīt, bet svešiniekiem obligāti bija jāiegādājas īpaša Ļubovas mežniecības izdota biļete.
Tajā laikā muiža bija viens no apkārtējo zemju centriem (seņūnijām). Līdz pat XX gs. vidum, kad muižu atsavināja padomju vara, tā piederēja Lietuvas vēsturē svarīgām personām, to darīja slavenu šeit dzīvojošie kultūras un mākslas pārstāvji. Viļņas katedrāles kanoniķis Mikolajs Tiškevičs (Mikalojus Tiškevičius) muižā uzturēja personīgo orķestri!
Šobrīd Ļubavas muižā darbojas muzejs, kas aicina apmeklētājus iepazīties ar muižas vēsturi, tajā regulāri notiekošo ražošanas procesu un tam izmantotām speciālām tehnoloģijām. Šeit ir iespēja tuvāk apskatīt vienu no cilvēka ikdienai un attīstībai svarīgākajiem atklājumiem – ūdens dzirnavas, pateicoties kurām kopš seniem laikiem tiek ražoti milti maizei. Muzejā tiek demonstrēti vēl vairāk nekā desmit citi ražošanas procesi: koksnes apstrāde, metālapstrāde, vilnas filcēšana un pat elektrības ražošana.
Ļubavas muiža neapšaubāmi ir īpašs arhitektūras, ainavas un tehnikas mantojuma objekts. Tā ir vienīgā muiža Lietuvā, kurā tehnoloģiskais aprīkojums ir pilnībā, par visiem 100%, restaurēts. Muzejā lieliski darbojas pat simtgadīga hidroturbīna! Par Ļubavas muižasnozīmi liecina 2012. gadā tai piešķirtā balva "Europa Nostra". Šī neatkarīgā, visas Eiropas mērogā strādājošā organizācija saistībā ar ļoti kvalitatīvo restaurāciju muzeju atzina par vienu no labākajiem kultūras mantojuma saglabāšanas piemēriem.
No Viļņas Ļubavas muižā nokļūt ir viegli, tā atrodas netālu no Eiropas parka. Braucot pa Molētu šoseju, aptuveni 21. kilometrā no Viļņas jāpagriežas uz Nemenčini (Nemenčinė) un rūpīgi jāseko ceļa norādēm. Muzejs darbojas no aprīļa līdz oktobrim, apmeklējums jāpiesaka iepriekš pa tālruni. Grupām ir iespēja muzeju apmeklēt arī aukstajā gada laikā.
Ļubavas muižas dārzs
Nedaudz mīklaina ir muižas nosaukuma izcelsme. Tiek uzskatīts, ka tas saistāms ar vārdiem Lubowo, Lubow, Liubow, Lubów, kas lietuviešu valodā nozīmē "mīlestība", "laulība". Iespējams, ka tajā laikā prūšu kopiena, bēgot no iekarotājiem, devusies dziļāk Lietuvā un apmetusies Gerejas (šodien Želesas) upes ielejā.
Ļubavas muižas dārzs harmoniski ietverts gleznainajā Žaleses upes krasta ainavā. Dārzu veido 20 dažāda pielietojuma ēku un septiņu dīķu sistēma. Šeit kādreiz darbojās brūzis (alus darītava), ledus māja. Jāatceras, ka Ļubavas ūdensdzirnavu ģenerators Ļubavas ciematu apgādāja ar elektroenerģiju jau pirms vispārējās elektrifikācijas.
Līdz mūsdienām saglabājušās akmens ūdensdzirnavas, XVIII gs. būvētā oficīna, oranžērija, kurā, atdziestot gaisam, tika sanesti sala neizturīgie augi. Par citām būvēm liecina palikušie sienu un pamatu fragmenti. Bez ūdensdzirnavās ierīkotā muzeja šobrīd apmeklētāji aicināti apskatīt oficīnu un oranžēriju.
XV gs. beigās Ļubavas muižas īpašnieks bija grāfs Alberts Goštauts (Albertas Goštautas), svarīgs Lietuvas dižkunigaitijas politiskais darbinieks un Pirmo Lietuvas Statūtu autors. Aptuveni 500 gadu garā muižas vēsture ir diezgan samezglota, jo mantojuma vai laulības ceļā īpašnieki mainījās salīdzinoši bieži. Bez Goštautiem muiža pabijusi arī Tīzenhauzu, Tiškeviču, Golejevsku, Slizeņu un pat Radvilu rokās. Starp izcilākajām muižas personībām jāmin Barbora Radvilaite (Barbora Radvilaitė) un talantīgais XIX gs. skulptors un medaļnieks Rapols Sliziens (Rapolas Slizienis).
Ūdensdzirnavu muzejs
Ļubavas ūdensdzirnavas uz Žalesas upes uzbūvētas jau tālajā XVI gs. Līdz šodienai tās pārbūvētas vismaz divas reizes. Ēku, kura izceļas ar ļoti labu mūra kvalitāti, XXI gs. sākuma izdevās kvalitatīvi restaurēt un izglābt no sabojāšanas. 2011. gadā dzirnavās ierīkots Ļubavas muižas muzejs.
Dzirnavas var pielīdzināt rūpnieciskam uzņēmumam, kura pārvaldīšanai nepieciešamas dažādu jomu zināšanas: dabas pazīšana, zināšanas par hidrosistēmas specifiku, mehāniku, izpratne par malšanas tehnoloģijām, uzskaites vešanas prasmes. Runā, ka Ļubavas muižas dzirnavnieki vienmēr bijuši ļoti spējīgi, strādīgi un godājami cilvēki.
Ar Gintara Karosa gādību nodibinātais Ļubavas muzejs ir unikāls tehnikas, vēstures un kultūras mantojuma objekts, kas palīdz iepazīstināt sabiedrību ar darbiem, kuri tajā veikti kopš seniem laikiem. Gandrīz piecus gadsimtus senā dzirnavu tehnika ir pilnībā un ļoti rūpīgi restaurēta. Izdevās saglabāt pat sīkākās autentiskās detaļas, tika izmantoti seni materiāli un tehnoloģijas. Pēc pirmā dzirnavu atjaunošanas gada "Europa Nostra" organizācija to pasludināja par kultūras mantojama saglabāšanas paraugobjektu.
Muzejā darbojas pastāvīgā ekspozīcija, kas iepazīstina ar romantiskās muižas vēsturi, arhitektūru, oriģinālajiem glezniecības darbiem un autentiskiem muižas priekšmetiem: mēbelēm, porcelāna traukiem u. tml.