Buividžu Sv. Jura baznīca un kapela

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Netālu no Lietuvas valsts robežas ar Baltkrieviju, pa mežiem bagāto augstieni plūst Buivīdas upīte, kas savu nosaukumu devusi arī ciematam. Cauri paugurainajam apvidum izvijusies lielākā Viļņas apvidus upe Nere šajā vietā met lielu līkumu, ko dēvē par Buividžu cilpu un kas ir aizsargāta kā hidrogrāfijas rezervāts.

Buividži ir lielākā seņūnijas apdzīvotā vieta un draudzes centrs, kopš 2012. gada tai ir savs ģerbonis. Tajā attēlots pakaļkājās pacēlies briedis, kas simbolizē pārpilnos un bagātīgos apkārtnes mežus, savukārt sarkanā krāsa atgādina par šīs apkārtnes iedzīvotāju mīlestību un drosmi, cīnoties par neatkarību un ticības brīvību. Buividžu kopienas dievbijība un brīnišķīgā Sv. Jura baznīca ģerbonī atspoguļota ar simbolisku Sv. Jura krustu.

 Buividžu ciemata divas rotas ir Sv. Jura baznīca un baznīcas pagalmā izveidotā Sv. Florijana kapela. Gaišā mūra baznīca ar regulāra astoņstūra plānojumu pārsteidz ar savu unikālo arhitektūru. Svinīgumu baznīcai piešķir tās centrālais kupols un priekštelpa ar kolonnām un svēto skulptūrām. Baznīcas pagalmā atrodas Sv. Floriana kapela, iepriekš saukta Sv. ercenģeļa Miķeļa vārdā. Kapelas arhitektūra atgādina garu, bet mazu kvadrātveida piramīdu. Šis abu ēku īpatnējais arhitektoniskais ansamblis ir atzīts par valsts kultūras vērtību.

18. gadsimta beigās Sv. Jura koka baznīcu un Sv. Floriana kapelas būvniecību finansēja Mikols Radziševskis (Mykolas Radziševskis),Viļņas maršals, kurš bija precējies ar tālaika bajāra, kurš pārvaldīja Buividžu apkārtni, meitu. Radziševskis pārbūvēja netālu no savas greznās pils esošo pirms simt gadiem celto pamatīgi nolaisto mūku kapelu. Tajā tika nodibināta Sv. Jura draudze.

Apmeklētāju uzmanības vērta ir arī Sv. Jura draudzei piederošā Ignota kapela netālu esošajos Pričiūnos. Šī nelielā kapela ir slavena ar katru gadu jūlija beigās rīkotajām atlaidām, uz kurām ierodas ticīgie pat no visattālākajiem valsts nostūriem. Kapela piemin šajā apkārtnē ļoti godāto Anglikāņu māsu kongregācijas mūķeni, stigmatiķi Vandu Boniševsku. Katru gadu tiek rīkots svētceļojums no Buividžiem uz šo kapelu.

 Buividžu ciemata apkārtnē var apmeklēt unikālas arheoloģiskās vietas. Neres kreisajā krastā, jauktu koku mežā esošā pakalnā atrodas Rēvas pilskalns, kas bija apdzīvots jau I gadu tūkstoša beigās. No šī vēsturiskā perioda Padulnišķu pilskalnā ir saglabājies visai skaidri redzams valnis, grāvji un laukums. Ir vērts iegriezties 3.–4. gadsimta Pakalnu, Papunžes, Santakas un Pilvišķes kapukalnā.

 

Sv. Juris

Sv. Juris ir Kapadokijas kristiešu augstmaņa dēls, drosmīgs karavīrs, kurš par savu ticību tika nomocīts Palestīnā. Stāsta, ka reiz viņš izglābis karaļvalsti no pūķa, tādēļ mākslā viņu parasti attēlo kā karavīru, kurš sēž zirgā un ar šķēpu mērķē uz pūķi. Sv. Juris ir Katalonijas, Gruzijas, Portugāles, Venēcijas un citu valstu un pilsētu aizbildnis. Viņš tika pasludināts arī par otro Lietuvas valsts aizbildni (pirmais, kā zināms, ir Sv. Kazimirs). Turklāt šis svētais aizsargā zirgus un citus dzīvniekus no slimībām.

23. aprīlis, Sv. Jura diena, iezīmē vasaras sākumu. Stāsta, ka Jura dienā svētais "atslēdz", pamodina zemi, sniedz zāles augšanai vajadzīgo veldzējošo rasu. Šajā dienā ieteicams atturēties no darba zirga mugurā, jo Sv. Jura diena ir viņa svētki.

 

Sv. Jura baznīca

Mūsdienu Sv. Jura baznīcas vietā 17. gs. Mikališķu pastāvīgie grēku nožēlošanas kanoniķi bija uzcēluši koka kapelu. Laika gaitā tā sāka brukt, sagāzās jumts. Viļņas maršals Mikols Radziševskis, kurš bija precējies ar Buividžu ciema bajāra meitu, ne tikai uzbūvēja sev greznu mūra pili, bet arī vecās kapelas vietā sāka celt jaunu koka baznīcu. Vienlaikus tika uzcelta arī kapela – ģimenes mauzolejs. Grāfs Konstantīns Tiškevičs pēc baznīcas apmeklējuma kādā no saviem ceļojuma aprakstiem ir apbrīnojis līdz šim neredzēto būvniecības veidu.

18. gadsimta koka baznīcu salīdzinoši nesen (1982. gadā) nopostīja liesmas. Tomēr par dievbijīgās kopienas līdzekļiem pāris gadu laikā tika uzbūvēta jauna, šoreiz mūra Sv. Jura baznīca. Interesanti, ka tā ir gandrīz precīza iepriekšējās baznīcas kopija.

Regulāra astoņstūra formas baznīca ar kupolu un priekštelpu mūsdienās pārsteidz ar savu arhitektonisko eleganci. Baznīcu rotā molberta veida glezna ar Sv. Juri, 19. gadsimtā veidotas Sv. Kazimirs un Sv. Staņislava skulptūras un citi sakrālie mākslas darbi.

 

Sv. Floriana kapela

Pagalmā blakus Sv. Jura baznīcai atrodas smailas, augstas piramīdas formas kapela, kuras virsotnē atrodas eņģelis, kurš pūš ragu. Ar neparasto arhitektūru slavenā M. Radziševska finansētā kapela tika uzcelta kā ģimenes mauzolejs, kura pagrabā reiz tika glabāti ģimenes zārki.

Starp citu, kapelai sākotnēji tika dots Sv. ercenģeļa Miķeļa vārds, kas visdrīzāk ir saistīts ar tās būvnieka Mikola Radziševska vārdu. Tikai vēlāk (apmēram 1820. gadā) tā tika iesvētīta par godu sv. Florianam, jo tajā glabājas svētā relikvijas, kas saņemtas no Pāvesta Pija VI.

Sv. Florians ir romiešu karavīrs, kurš pievērsās kristietībai un aptuveni pirms 304 gadiem tika par to nomocīts. Viņš kļuva slavens ar to, ka brīnumaini – ar vienu ūdens spaini nodzēsa liesmojošu namu. Svētais bieži tiek attēlots ar ūdens spaini rokā, un uzskata, ka viņš sargā no ugunsgrēkiem un dabas katastrofām. 4. maijs ir Sv. Floriana diena – oficiālā ugunsdzēsēju un glābēju svētku diena.


Adrese: Bažnyčios iela 1, Buivydžiai ciems, Buivydžiai novads, Viļņas rajons.