Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru) ciemata mošeja un kapi

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids 

 

 

 

Uz dienvidrietumiem no Viļņas, rajona malā atrodas ciemats ar neparastu nosaukumu – Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru) – viena no senākajām Lietuvas dižkunigaitijas tatāru apdzīvotajām vietām. Kopš seniem laikiem šeit dzīvojuši cilvēki, par ko liecina blakus ciematam esošais daudzus gadsimtus senais kapukalns, kur no zemes un akmeņiem veidoti apaļi vai ovāli uzbērumi, kas senos laikos aizstāja kapakmeņus.

Pirmie tatāri šajā vietā apmetās Vītauta Dižā laikos, konkrēti 1397. gadā, kad kunigaitis pēc uzvaras karagājiena atgriezās ar karagūstekņiem. Stāsta, ka tagadējā ciemata teritorijā Vītauts izmitinājis 40 tatāru gūstekņus. No tā arī radās ciemata nosaukums – Qırıq Tatar.

Tiesa gan, ar ciemata nosaukuma rašanos saistītas vairākas teorijas un leģendas. Viena no tām liecina, ka ciematā atradušās 42 tatāru mājas, cita saista jēdzienu "četrdesmit" nevis ar ciparu, bet ar turku valodas vārdu, kas nozīmē "daudz".

Saskaņā ar leģendu, ko labprāt stāsta paši ciemata iedzīvotāji, dižkunigaitis tajā laikā dāvinājis tatāriem zemi un piešķīris privilēģiju – saglabāt savu ticību un paražas. Vēloties, lai tatāru kļūtu vairāk, viņš atļāvis arī ierasto daudzsievību. Viens tatārs apprecēja četras sievas, kas katra vīram dzemdēja pa desmit dēliem! Šie brāļi izveidoja ciematu, šodien sauktu par Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru) ciematu.

Pašā Tatāru ciemata centrā atrodas koka lūgšanu nams – mošeja. Tā ir senākā un viena no četrām Lietuvas teritorijā esošajām musulmaņu svētnīcām. Interesanti, ka Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kurā vispār var apmeklēt musulmaņu lūgšanu namu.Kopš 1996. gada Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru) ciemata mošeja ir sakrālās nozīmes valsts aizsargājams vēsturisks un arhitektūras piemineklis.

Caur metāla vārtiņiem, ko rotā vīnogu un saules motīvi, var nokļūt lapukoku sargātajos musulmaņu kapos, kas tiek saukti par mizaru. Daļa kapakmeņu ir no zemes uzbērti un ar akmeņiem no sāniem atbalstīti augšpusē šaurāki kapu kalniņi. Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru) ciematā ir vairāki seni kapi, kuru ierīkošana datēta ar XIV gs.

Netālu no mošejas tatāru kopiena uzbūvējusi pieminekli Vītautam Dižajam. 1997. gadā, atzīmējot 600. gadskārtu, kopš tatāri apmetušies uz dzīvi Lietuvā, šādā veidā viņi izteica cieņu savam aizbildnim.

 

Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru)mošeja

Islāmticīgā tatāru kopiena Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā pavisam kopā bija uzbūvējusi aptuveni 60 mošeju, no kurām 24 – tagadējā Lietuvas teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai četras. Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru) ciemata mošeja no tām ir vissenākā. Tiek uzskatīts, ka šajā vietā pirmā būve uzbūvēta vēl Vītauta Dižā laikos.

Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru) ciemata mošeja – kvadrātveida būve ar četrslīpju jumtu. Tornītis-lampa jumta augšā – astoņstūru, sīpolveida, ar iestiklotiem lodziņiem un pusmēnesi galā – aizstāj tradicionālo minaretu (minarets – augsts tornis ar atklātu laukumu augšā, no kura garīdznieks aicina ticīgos lūgties). Interesanti, ka minarets jeb, arābu valodā, manarah lietuviešu valodā nozīmē "bāka".

Šī mošeja ir vienīgā LDK zemēs, kurai nav mihraba. Seno arābu kultūrā mihrabs – valdnieka troņa istaba, bet arhitektūrā – īpašs mošejas elements, ar marmora vai keramikas flīzēm izrotāta niša sienā, kas norāda virzienu uz Meku. Nav svarīgi, kurā pasaules malā dzīvo ticīgie, obligāti jālūdzas ar seju pret Meku, musulmaņu pravieša un islāma dibinātāja Muhameda dzimto pilsētu.

Mošejas sienas rotā tā saucamie muhiri, t. i., kaligrafiski, arābu valodā rakstīti citāti no Korāna. Lielos koka vai sudraba svečturos degošo sveču gaisma rada mājīgumu un apgaismo dekorācijas, kurās attēloti Mekas un Medīnas skati. Mošejas grīda ir izklāta ar zaļas krāsas un raibi izrakstītiem paklājiem, uz kuriem lūdzas, liecoties līdz pašai zemei.

Līdzīgi kā citu Austrumu reliģiju svētnīcās, vīrieši un sievietes lūdzas atsevišķi. Mošeja sadalīta divās daļās, kurās var nokļūst caur divām dažādām ieejām. Atdalošā siena akustisku iemeslu dēļ ir ar logu, kas aizklāts ar viegla auduma aizkaru. 

Ja ir vēlme apmeklēt Keturiasdešimt Totorių (Četrdesmit Tatāru) mošeju, par to iepriekš jāvienojas ar kopienas vadītāju pa tālruni. 

 

Tatāri Lietuvā

Tatāru diaspora Lietuvā sāka veidoties XIV gs. beigās, kad Vītauts Dižais pēc veiksmīga karagājiena atgriezās ar tatāru izcelsmes karagūstekņiem no Krimas, Kazaņas un Zelta Ordas. Galvenais turku izcelsmes tatāru apdzīvoto vietu tīkls attīstījās Viļņas, Traķu, Minskas un Novgorodas (šobrīd Baltkrievijas) novadā.

Tatāri apmaiņā pret tiem uzdāvinātajām zemēm uzņēmās karaklausības saistības un atkarībā no zemes platības armijai sūtīja zirgus un bruņotus kavalēristus. Tatāri bieži pavadīja valdnieku izbraucienos, medībās, ķēra noziedzniekus, laboja ceļus. Lielākā daļa pilsētnieku nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību, sevišķi ādu apstrādi. Tomēr populārākā tatāru nodarbošanās vēl ilgi bija karaklausība.

Interesants fakts, ka XIX gs. Krievijas impērijas varai lielākā daļa tatāru radinieku pierādīja sava bajāra titula esamību un sāka izmantot tiem piešķirtās privilēģijas. Tie bija atbrīvoti no valsts nodokļiem un karaklausības, tiem bija atļauts iegūt augstāko izglītību un veidot karjeru militārajā vai civilajā dienestā. Rezultātā laika gaidā izveidojās tatāru inteliģence. 1925. gadā dibinātā Tatāru kultūras un izglītības biedrība uzsāka drukas un zinātnisko izdevumu izplatīšanu, tautas kultūras mantojuma reģistrēšanu un atjaunošanu.


Adrese: Vytauto iela 9, Keturiasdešimt Totorių ciems, Pagiriu novads, Viļņas rajons.