Vectraķu Kunga Pasludināšanas Vissv. Jaunavai Marijai un Sv. Benedikta

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids

 

 

 

Vectraķos var apmeklēt klosteri, kas būvēts vēl Vītauta Dižā laikos, t. i., XV gs. sākumā! Klosteris nodibināts kunigaiša dzimtajā pilī, kuru daudz agrāk uzbūvēja viņa vectēvs – Lietuvas lielkunigaitis Ģedimins. Stāsta, ka tajā laikā Kernavē dzīvojošais Ģedimins reiz medījis Vectraķu apkārtnē, kura viņam tik ļoti iepatikusies, ka nolēmis šajā vietā uzbūvēt pili un pat pārcelt uz šejieni valsts galvaspilsētu.

Tātad pirms klostera dibināšanas Vectraķu pils bija kunigaišu rezidence. Šeit dzīvoja Ģedimins, Ķēstutis ar sievu vaideloti Biruti un viņu dēls Vītauts, kurš piedzima šajā pilī. Ķēstutim uzsākot būvēt Traķu salas pili, mazinājās gan aizsardzības, gan reprezentatīvā Vectraķu nozīme.

Kunigaitis Vītauts, vēlēdamies, lai dzimtā pils tiktu saglabāta un pieskatīta, ar pāvesta Inocenta VII svētību 1405. gadā uzaicināja tajā apmesties benidiktiešu mūkus. Vītauts uzdāvināja mūkiem desmito daļu muižas zemju, zemes gabalu ar dārziem un pat divus ezerus, un netālu sāka būvēt koka baznīcu. Drīz vien tika nodibināta Vectraķu draudze.

Benediktiešu klosteri Vectraķos nācās vairākkārt pārbūvēt, jo koka būves bojājās, turklāt cieta ugunsgrēkā. XVIII gs. to vietā pacēlās jaunas, jau mūra klostera ēkas. Taču pēc kāda laika klosteris tika slēgts un benediktiešu brāļi pārcēlās uz Nesvīžu.

Vecā klostera vietā XIX gs. beigās tika uzcelta pašreizējā Kunga Pasludināšanas Vissv. Jaunavai Marijai un Sv. Benedikta baznīca. Iespaidīgās arhitektūras baznīca ar četriem torņiem, kas paceļas virs priekšējās fasādes, aizrauj ar neogotikai raksturīgo svinīgumu. Apmeklētāji aicināti apskatīt baznīcā glabātos dārgumus – greznos altārus ar svēto skulptūrām, gleznas, liturģiskos piederumus un citus mākslas darbus.

 

Klosteris Vectraķu pilī

XV gs. sākumā Vectraķu pils jau kādu laiku bija zaudējusi savu aizsardzības nozīmi, jo bija uzbūvēta Jaunā Traķu (šodien – vienkārši Traķu) salas pils, kas ieguva galvenās aizsardzības pils statusu. Tāpēc Vītauts Dižais uz dzimto pili uzaicināja benediktiešus no Tīnecas, pilsētas netālu no Krakovas (mūsdienu Polijas teritorija).

Klosteris izcēlās ar kontemplatīvu dzīvesveidu, daudz laika tika veltīts lūgšanām, meditācijām un citām garīgām praksēm. Mūki veica apustulisko darbu tiem uzticētajos īpašumos, abatijā tika nodibināta draudzes sākumskola.

To, ka benediktieši bija izglītoti un veltīja uzmanību izglītībai, rāda fakts, ka XVIII gs. beigās klostera bibliotēkā bija 769 grāmatas. Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem tajā laikā drukātas grāmatas vērtība sasniedza 8 auksinus (tā laika Lietuvas naudas zīme), bet dažu – pat 30 auksinus.

Šobrīd Vectraķos Kunga Pasludināšanas vārdā nosauktajā klosterī dzīvo Sv. Jāņa apustuliskās māsas. Restaurētajā viduslaiku pilī mūķenes ierīkojušas rekolekciju māju un aicina ticīgos veikt katoļu reliģiskos sakopošanās un meditācijas vingrinājumus. Māsas organizē arī citu veidu reliģiskos svētkus, rūpējas par vietējiem jauniešiem, pat izmitināja bardu (seno ķeltu dziesminieku) festivāla dalībniekus.

Pirmdiena Sv. Jāņa apustuliskajām māsām ir t. s. tuksneša diena. Tā veltīta pilnīgai vientulībai un lūgšanām klusumā. Pārējās nedēļas dienās klosteris ir atvērts, tiek svinētas Sv. Mises, godināts Vissv. Sakraments.

 

Vectraķu baznīca

XIX gs. beigās pēc arhitekta Apolināra Mikulska projekta no bijušā benediktiešu klostera mūriem pacēlās baznīca ar neogotikas stila iezīmēm, kuras galvenās fasādes torņi rada īpašas graciozitātes un varenības iespaidu.

Kunga Pasludināšanas Vissv. Jaunavai Marijai un Sv. Benedikta baznīcas interjers ir grezns, bet atturīgs, ir saglabāta benediktiešiem raksturīgā ikonogrāfija. Trīs kapelās un deviņos altāros var jūsmot par unikālajām skulptūrām un gleznām. Īpašas uzmanības vērtas ir Sv. Augustīna un Sv. Benedikta skulptūras, kā arī sānu altāri, kas veltīti Sv. Benedikta un viņa dvīņu māsas Sv. Sholastikas godam.

Viens no vērtīgākajiem tēlotājmākslas darbiem baznīcā – Simona Čehaviča XVIII gs. glezna, kas attēlo Sv. Benediktu. Uzmanības vērta ir arī glezna Vissv. Jaunava Marija ar Bērnu , kas radīta XVII gs. Senāk baznīcā karājās arī Vītauta Dižā portrets.

Baznīcas dārzā atrodas Vissv. Marijas ar Bērnu stabveida kapela. Tā ir viena no deviņām stabveida kapelām, kas uzstādītas simboliskajā Vītauta Dižā ceļā. Vectraķu pils vietā esošā skulptūra simbolizē šķīsto mātes stāvokli un pieķeršanos dzimtenei. Tiesa gan, bieži tiek meklēta netieša norāde uz pagānisko vaideloti Biruti, kura uz rokām tur savu dēlu Vītautu.

 

Benediktiešu brāļi

VI gs. dibinātā benediktiešu kopiena ir senākais katoļu baznīcas mūku ordenis. Nursijas Benedikta regula (kristiešu mūku uzvedības noteikumi) aizsāka ne tikai benediktiešu, bet visas Rietumu Baznīcas mūku kustību. Benediktiešiem ļoti svarīgi ir Dieva meklējumi lūgšanās, vienatnē un klusumā. Pats ordeņa dibinātājs vientulībā un mierā trīs savas dzīves gadus pavadīja kalnainā centrālās Itālijas apvidū esošā tuksnesī. Visiem zināma Sv. Bendikta devīze Ora et labora– "Lūdzies un strādā".

Saskaņā ar Benedikta regulu un piemēru dzīvojošie benediktiešu mūki tajā laikā Eiropā izplatīja kristīgo ticību un civilizāciju. Par kopējas kristīgās identitātes izveidošanu kontinentā Sv. Benedikts tika pasludināts par Eiropas aizbildni.


Adrese: Pilies iela 1, Senieji Trakai ciems, Senieji Trakai novads, Trakai rajons.