Maišagalas, kas atrodas aptuveni 25 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas, braucot Panevēžas virzienā, tradicionālo amatu centrs atrodas bijušajā muižas ēkā. Tas ir galvenais Maišagalas pilsētiņas tūrisma objekts, kas pulcē Maišagalas un tuvējās apkārtnes iedzīvotājus un piesaista unikālus iespaidus meklējošos mazpilsētas viesus. Maišagalas pilskalna pakājē esošā klasicisma stilā būvētā Houvalta muiža ir atzīta par vietējās nozīmes kultūras pieminekli.
Tradicionālās amatniecības centra mērķis – palīdzēt saglabāt Viļņas novada tradīcijas un senos amatus. Mērķis ir nodrošināt amatu pēctecību, tos atdzīvināt, rādot centra apmeklētājiem un vadot speciālas nodarbības. Izglītojošās nodarbības paredzētas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tiem, kas vēlas tuvāk iepazīties ar tautas mākslu un kultūru, papildus tiek organizētas tikšanās ar amatniekiem un kultūras darbiniekiem, rīkotas izstādes un amatniecības gadatirgi, kuru laikā var iegādāties tradicionālos rokdarbus un gardumus.
Houvalta muižā bez tradicionālo amatu centra atrodas arī Maišagalas kultūras centrs, pilsētas bibliotēka, kopienas māja un koncertzāle, kā arī suvenīru veikaliņš. Ir iespēja iznomāt moderni aprīkotu konferenču zāli.
Senie amati
Tradicionālo amatu centrā pulcējas tautas mākslas meistari, kuriem radīti apstākļi, lai darbotos, eksponētu un mācītu savu amatu – izveidota tradicionālo amatu tehniskā bāze un speciāli sagatavotas darbnīcas. Mērķis ir ne tikai apvienot šī novada amatniekus, bet arī sadarboties ar citu valstu meistariem. Tiem, kas vēlas, tiek sniegta palīdzība amatnieka sertifikāta iegūšanai.
Tautas mākslinieki un vietējie folkloras zinātāji tradicionālās amatniecības centra apmeklētājiem piedāvā dažādas izglītojošas nodarbības. Vairāk nekā desmit dažādu amatu speciālisti palīdz bērniem un pieaugušajiem iepazīties ar noderīgiem amatiem un iedziļināties to niansēs. Kokgriezējs, izgriezumu meistare, ziepju vārītāja un galdnieks labprāt dalās amata noslēpumos. Tāpat katrs aicināts apgūt sveču liešanu, pīšanu no salmiem, vilnas filcēšanu vai keramikas izstrādājumu veidošanu. Katram interesantam tiek dota iespēja iemācīties vienīgi Viļņas novadā saglabājušos pūpolu pīšanas mākslu, uzzināt vairāk par tradicionālajiem svētku cienastiem un reģiona ieražām.
Maišagalas kopiena
Maišagala rakstiskos avotos minēta kopš 1254. gada. No XIV gs. teritorija piederējusi Lietuvas valdniekiem, šeit dzīvojis dižkunigaitis Aļģirds. Pēc dažiem gadsimtiem īpašumi pārgāja bajāru īpašumā.
Mūsdienās aptuveni 1800 iedzīvotāju lielā Maišagalas kopiena aktīvi turpina saglabāt senās tradīcijas un sava novada kultūru. Lai saglabātu un nākamajām paaudzēm nodotu kultūrvēsturisko mantojumu, ar kopīgām Maišagalas kopienas un Viļņas rajona pašvaldības pūlēm no Eiropas Savienības strūktūrfondiem tika saņemts atbalsts Houvalta muižas restaurācijai un pielāgošanai sabiedrības vajadzībām.
2016. gadā pabeigta klasicisma stila muižas galvenās ēkas restaurācija, un šobrīd šeit ir Maišagalas kultūras centrs, kur notiek gana daudz aktivitāšu un izklaižu, iedzīvotāji bauda dažādus pasākumus un svētkus. Maišagalas pašdarbības kolektīviem ir telpa mēģinājumiem un koncertiem aukstajā gada laikā. Svinot kalendāros svētkus, vokālais ansamblis un tautas deju kolektīvi iepazīstina ar vietējās folkloras mantojumu. Turklāt katru gadu vasaras laikā tiek organizēti pilsētas svētki, kas palīdz uzturēt kultūru un tradīcijas.
Maišagalas kopiena veiksmīgi iedzīvina dažādus interesantus projektus. Viens no tiem – saimnieku kluba dibināšana. Savu kulināro pieredzi un noslēpumus radošās un strādīgās saimnieces atklāja, izdodot recepšu grāmatu gan elektroniskā, gan papīra formātā.
Houtvalta muižas vēsture
Vēsturiskie avoti liecina, ka Maišagalas apkārtne bijusi apdzīvota jau Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda laikos – XIV gs. pirmajā pusē, aptuveni simt gadus agrāk nekā Lietuvas galvaspilsēta Viļņa. Maišagalā Aļģirds arī nomira 1377. gadā. Ilgu laiku teritorija bija Lietuvas valdnieku īpašums, vēlāk tā nonāca Lietuvas muižnieku Sapiegu, pēc tam – Tīzenhauzu rokās. Kopš XVIII gs. beigām šeit saimniekoja bajāru Houvaltu ģimene, kas mitinājās muižā līdz Otrā pasaules kara sākumam.
Grāfs Onufrijs Houvalts aptuveni 1806. gadā uzsāka klasicisma stila muižas būvniecību. Projekta autors bija slavens tā laika arhitekts, Viļņas Universitātes profesors Mīkols Angels Šulcs (Mykolas Angelas Šulcas). Diemžēl, arhitektam nomirstot, viņa idejas tika iedzīvinātas tikai daļēji. Muižas būvniecību izdevās pabeigt Onufrija mazdēlam, Vitoldam Houvaltam, tikai XIX gs. beigās.
Houvalta muižas pielietojums pēc Otrā pasaules kara pastāvīgi mainījās. Kara laikā šeit dzīvoja vietējie iedzīvotāji, bet vēlāk, mainoties iekārtai, šeit tika izmitināti par kolhozniekiem kļuvušie muižas strādnieki. Vēl vēlāk muižā ierīkots padomju saimniecības kantoris, bet pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas – Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda vidusskola.
Pārceļot skolu, Houvalta muiža ieguva sabiedriski kulturālu lomu – šeit ierīkota mazpilsētas bibliotēka, pulcējas pašdarbnieki un vietējā kopiena. Šodien vairāk nekā 200 gadu senā Houvalta muiža ir vieta kultūrai, mākslai un tautiskā mantojuma saglabāšanai.