Medininku baznīca

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

Audiogids

 

 

 

Medininku ciemats slavens ar vairākiem kultūrvēsturiskiem objektiem. Šeit var apmeklēt ne tikai slaveno pili, bet arī vienu no pirmajām septiņām draudzēm Lietuvā. Tā laika Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, pirmais jogailiešu dinastijas pārstāvis Vladislavs Jogaila (Vladislavas Jogaila) Medininku draudzi nodibināja 1387. gadā, pēc tam, kad Lietuva pieņēma kristību. Lai gan mūsdienu Vissv. Trīsvienības un Sv. Kazimira baznīca tika uzbūvēta pēc piecsimt gadiem – tikai 1930. gadā, pirms tās parādīšanās ciematā bija pat vairākas baznīcas un kapelas.

1391. gadā ar Jogailas privilēģiju Augustīniešu ordeņa pārstāvji ieradās Medininkos. Šeit viņi uzbūvēja baznīcu un klosteri, kā arī vairāk nekā četrsimt gadus administrēja šo draudzi! 1831. gadā cara varas spiediena rezultātā augustīniešiem nācās Medininkus atstāt. Draudze tika likvidēta, tās zemes sadalītas starp kaimiņu draudzēm, savukārt pati baznīca – slēgta.

Šodien Vissv. Trīsvienības un Sv. Kazimira baznīcu apkalpo citi klosteri – brāļi franciskāņi (Mazie brāļi konventuāļi). Pirmais franciskāņu brālis, tēvs Kamils Vielemanskis (Kamil Wielemanski), šeit apmetās uz dzīvi 1961. gadā, atgriezies no padomju trimdas. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas blakus baznīcai esošajā klosterī apmetās vairāki franciskāņu mūki ne tikai no Lietuvas, bet arī no ārzemēm.

Baznīca Vissv. Trīsvienības vārdā tika iesvētīta 1791. gadā. Vēsturiskie ieraksti liecina, ka tajā laikā baznīcā tika ierīkoti trīs altāri. Lielais – Vissv. Trīsvienības – altāris gandrīz viss tika apzeltīts, izrotāts ar kokgriezumiem un četrām apzeltītām statujām. 

Sv. Kazimira vārdā 1917. gadā iesvētīta pagaidu kapela, kuru kara laikā ciemata dārzā ierīkoja vietējie iedzīvotāji, nespējot finansēt Medininku baznīcas atjaunošanas projektu. Tajā pašā gadā ar Viļņas diecēzes administrācijas lēmumu tika atjaunota arī Medininku draudze.

Vissv. Trīsvienības un Sv. Kazimira baznīca ir taisnstūra formas koka ēka. Oriģinālās koka svētnīcas arhitekts ir Antons Filipovičs-Dubovniks (Antonas Filipovičius-Dubovnikas). Baznīcu rotā pieminekļveida krusti un citas mākslas vērtības: XVIII gadsimtā izgatavotās ērģeles un glezna, kurā attēlots Lietuvas aizbildnis – Sv. Kazimirs.

 

Baznīca pārbūvēta vairākas reizes

Vēsturiskie rakstu avoti par Vissv. Trīsvienības un Sv. Kazimira baznīcu nav bagātīgi, taču tie liecina, ka baznīcas vēsture bijusi raiba.

Kopš 1391. gada līdz mūsdienām Medininku baznīca tikusi vairākkārt pārbūvēta.Pirmo reizi baznīcu atjaunot nācās pēc 1780. gada ugunsgrēka, kuru, visticamāk, izraisīja ienaidnieka armija, dodoties cauri Medininkiem. Pēc tam ticīgajiem lūgšanas tā laika Medininku priesteris vadīja no guļbaļķiem uzbūvētā, ar salmu jumtu pārsegtā pagaidu nojumē. Tajā bija ierīkoti trīs altāri, vienā no tiem uzstādīta Vissv. Jaunavas Marijas glezna, kas gleznota uz ozolkoka dēļa. Jau tajā laikā Medininkos darbojās draudzes skola, kurā mācījās aptuveni 15 vietējie iedzīvotāji.

Ļoti smags Medininku draudzei un baznīcai bija XIX gs. 1812. gadā, Napoleona iebrukuma laikā Krievijā, Medininku ciemats tika izlaupīts un nodedzināts, sadega draudzes māja, klosteris, bibliotēka un baznīcas arhīvs. Kopš 1830. gada baznīcas likteni lēma Krievijas cara vara, kas nolēma iznīcināt katoļu klostera kopienas. Baznīca un klosteris tika slēgti, Medininku draudze likvidēta, bet tās teritorija sadalīta. Pusi gadsimta ciematā nebija nedz baznīcas, nedz kapelas.

XX gadsimtā organizētā otrā lūgšanu nama atjaunošana notika problemātiski. Krievijas vara vairākkārt noraidīja vietējo iedzīvotāju lūgumus par baznīcas būvniecību. Pat 1905. gadā izdotais rīkojums par reliģisko toleranci stāvokli nemainīja. Tikai 1917. gadā vācu okupācijas administrācija deva iespēju būvēt baznīcu. Lai gan pašreizējās koka baznīcas pamati tika iesvētīti 1922. gadā, jaunā Vissv. Trīsvienības un Sv. Kazimira baznīca ar draudzes locekļu pūlēm tika uzbūvēta pēc gandrīz desmit gadiem – 1931. gadā.

 

Baznīcas mākslas darbi

Medininku baznīcā apmeklētāji tiek aicināti aplūkot vērtīgus mākslas darbus: ērģeļu prospektu, pieminekļveida krustus un gleznu "Sv. Kazimirs". Lielajam krustam, kas rotāts ar ģeometriskiem ornamentiem, ir gandrīz latīņu krusta proporcijas. Mazais krusts, kas uzstādīts virs baznīcas ieejas, ir veidots Maltas krusta formā.

Astoņstūru Maltas krustu kā ordeņa emblēmu tālajā XII gs. apstiprināja pirmais Lielais Maģistrs Raymond du Puy. Kā zināms, šī ordeņa bruņinieki deva arī mūku, t. i., paklausības, šķīstības un nabadzības, solījumu. Mīlestības, cieņas un taisnīguma uzturēšana un labvēlība, apspiesto atbrīvošana un aizsardzība – šī ordeņa vērtības.

Medininku baznīcas vēlīnā baroka stila ērģeļu prospekts izveidots aptuveni 1788. gadā. Ērģeļu dekors ir iespaidīgs, tas rotāts ar gliemežvāku virtenēm un liesmojošu akantu grebumiem, sānos piestiprināti spārni.

Sv. Kazimira glezna – Vinca Slendzinska gleznas kopija. Mieru un garīgumu izstarojošo gleznu XX gs. sākumā uzgleznoja Lūcija Balzukevičūte (Liucija Balzukevičiūtė). Ceļos nometies svētais ar lūgšanā saliktām rokām paspilgtināts ar kontrastējošu apgaismojumu. Gleznas fona krāsas pārsvarā ir tumšas, savukārt pats Kazimirs attēlots sarkanā apmetnī.

Interesanti, ka Sv. Kazimira apģērbs vienmēr attēlots sarkanā krāsā. Ikonogrāfijā sarkanā krāsa nozīmē mocekļa likteni, kas saistīts ar Kristus zemes dzīves ciešanām un par cilvēci izlietajām asinīm. Taču Sv. Kazimirs, Lietuvas aizbildnis, nebija moceklis, tiesības valkāt sarkanu apmetni viņam deva karaliskā izcelsme.


Adrese: Šv. Kazimiero iela 4, Medininkų ciems, Mednieku novads, Viļņas rajons