Bukišķu Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca

Jūsu attālums līdz šim objektam

10 min. 10 min. 10 min. 10 min.

Apraksts

 

 Audiogids 

 

 

 

Pa ceļam uz Maišagalu, aptuveni 10 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas, atrodas Bukišķu ciemats. Bevardža ezera malā, uz neliela pakalna, kas apaudzis ar lapukokiem, atrodas ciemata rota – Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (kriev. val. "Chram Roždestva Christova").

Agrāk Dievmātes Aizbildens vārdā sauktā Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca izceļas ar tradicionālu pareizticīgo svētnīcām raksturīgo arhitektūru – pret debesīm slejas pieci zili bruņu cepures formas kupoli, savukārt pati ēka, lai gan maza, izstaro cildenumu un svinīgumu. Turklāt kupolu skaitam ir simboliska nozīme pareizticīgo reliģiskajā arhitektūrā. 

Jau pirms 1387. gada, kad Lietuva pieņēma kristietību, daudzi kunigaiši, kuriem bija īpašumi slāvu zemēs, bija pārgājuši pareizticībā jeb ortodoksālajā kristietībā. Tas ir viens no trim galvenajiem kristietības virzieniem. 

XIX gs. ģenerālis Božerans, kuram XIX gs. beigās cara vara nodeva līdz tam Radviliem piederējušo Bukišķu muižu, sponsorēja Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīcas būvniecību.

Pēc Pirmā pasaules kara baznīcas ēku savām vajadzībām mēģināja pārņemt katoļi. Tomēr tiesa atzina, ka tas būtu netaisnīgi, jo sākotnēji pareizticīgo baznīcu būvējušais ģenerālis bija pareizticīgais. Tiek uzskatīts, ka Kristus Piedzimšanas baznīcas pagrabos ir apglabāta Božeranu ģimene.

Bukišķu Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca – Lietuvas kultūras vērtība, kas izceļas ar savu sakrālo un arhitektonisko nozīmi. Šī, viena no vairāk nekā piecdesmit Lietuvas pareizticīgo svētnīcām, pieder Viļņas apriņķa pareizticīgo dekanātam. Šeit notiek lūgšanas, tiek dalīti sakramenti un nodrošināti citi pakalpojumi. Par baznīcā notiekošajiem dievkalpojumiem un citiem pakalpojumiem informāciju var saņemt pa tālruni vai internetā.

 

Arhitektūra

Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīcas arhitektūrā manāmas historicisma stilam raksturīgas iezīmes. Historicisms – noteiktā veidā atkārtoti pagātnes mākslas stili, pamatojot tos ar zinātniskiem mākslas vēstures pētījumiem un bagātinot ar vēlāku laiku tehnoloģijām. Historicismā valda svinīgums, masivitāte un greznība. Nelielā, gaišā, dzeltenos toņos krāsotā Bukišķu pareizticīgo baznīca rada greznības iespaidu.

Taisnstūrveida svētnīcai ir apsīda – pusapļa formas ēkas daļa, kuru sedz puskupols. Bez centrālā kupola pareizticīgo sānu tornīšus rotā vēl četri astoņstūru ķiveres formas kupoli. Tie visi krāsoti zilā krasā.

Jāatceras, ka pareizticīgo baznīcu arhitektūrā kupolu skaitam ir īpaša nozīme. Pieci Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīcas kupoli simbolizē Pestītāju un četrus apustuļus – Mateju, Marku, Jāni un Lūku. Ja tiek būvēts tikai viens kupols – tas ir Dieva godam, trīs – Vissv. Trīsvienībai, ja septiņi – tie nozīmē septiņus sakramentus.

 

Vēsture

Bukišķu muiža ilgstoši piederēja Radvilu ģimenei. Pēc 1863. gada sacelšanās, kad cara vara slavenajiem Lietuvas bajāriem atņēma muižas zemes, par jauno muižas īpašnieku kļuva krievs ģenerālis Božerans. Pēc pareizticīgā Božerana iniciatīvas tika uzsākta jaunas mūra baznīcas būvniecība, kurai dots Dievmātes Aizbildnes nosaukums.

Pēc Pirmā pasaules kara Viļņas novads piederēja katoliskajai Polijai. Vietējie ticīgie vienojās pareizticīgo baznīcu pārņemt un izmantot kā draudzes kapelu – filiāli. Tulkojot no latīņu valodas filia– "meita", filius– "dēls". Baznīcā tas nozīmē atsevišķu vienību, kam nav draudzes statusa, dažkārt pat altāra. Tiesa neļāva pareizticīgo baznīcu nodot katoļiem, jo tās sākotnējais mērķis bija apkalpot pareizticīgo kopienu. Turklāt tam pretojās arī Viļņas pareizticīgie.

Pareizticīgo baznīcas ēka ļoti cieta Otrā pasaules kara laikā. Diezgan ilgi nebija iespējams pienācīgi par to parūpēties. Tikai pirms aptuveni desmit gadiem Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca tika atjaunota.

 

Pareizticīgie

Ortodoksālā jeb pareizticība  tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "pareizā ticība". Tas ir pasaulē un Lietuvā otrs (pēc katoļticības) lielākais kristietības novirziens pēc ticīgo skaita. Dzimis antīkajā grieķu kultūrā, šis novirziens bieži tiek saukts par Austrumu jeb grieķu ortodoksālo baznīcu. Rietumu un Austrumu Baznīca sašķēlās 1054. gadā, un tās atšķiras ar saviem rituāliem, liturģiju un valodu.

 

Pareizticīgie Lietuvā

Vēsturiskie avoti liecina, ka Lietuvā pareizticīgo kopiena pastāv kopš XIII gadsimta. Ar pareizticīgo baznīcu Lietuva saskārās vēl pirms kristības pieņemšanas. Kunigaiši pagāni, kas austrumos pārvaldīja pareizticīgo slāvu zemes, bieži pieņēma šo ticību. Lietuvā līdz XV gs. vidum vairāk nekā 50 kunigaišu bija pareizticīgie.

Zināms, ka seši lietuviešu izcelsmes pareizticīgie ir svētie. Par svētajiem tika pasludināts Daumants, kurš pieņēma Timoteja vārdu, Mindauga radiniece Haritina, mūks Elizejs un Viļņas mocekļi Antans, Jons un Eustahijs. Visu trīs mocekļu mirstīgās atliekas atdusas Viļņas Sv. Gara klosterī.

Lietuvas pareizticīgo baznīca atrodas Maskavas un visas Krievijas patriarhāta sastāvā. Tā ir viena no deviņām valsts reliģijām, otra lielākā pēc ticīgo skaita, kas pastāv kopš seniem laikiem un uzskatāma par tradicionālu. Lietuvā reģistrētas 57 pareizticīgo kopienas, kas ietver aptuveni 125–140 tūkst. (apt. 4%) iedzīvotāju. Pareizticīgo lūgšanu nami atrodas visās lielākajās pilsētās un lielākajā daļā mazpilsētu. Viļņā rezidē pareizticīgo bīskaps, atrodas Dievmātes Debesīs Uzņemšanas katedrāle un Lietuvas pareizticīgo garīgais centrs – Sv. Gara klosteris.


Adrese: Jaunimo iela 2a, Bukiškio ciems, Avižienių novads, Viļņas rajons.